Piene47, noprecizē, lūdzu, -- mākslā vai dokumentālistikā? Abās jomās? Arī kādā citā?

... ja reklāmrulīiti tūrismam... tad orientētos uz neskarto Latvijas dabu-te ir dažas skaistas vietas(Tūjas jūrmala, Kurzemes stāvkrasts, Latgales ezeri pilni ar dabīgām ūdensrozēm... par kuriem rīta agrumā ceļas migla... teltis..ugunskurs(lielākoties civilizētajā pasaulē atklātā uguns ir vien sapnis, jo aizliegta)-tas varētu pievilināt...

... ja mākslas filmas... tad tomēr pasaules līmeņa darbus.
Nedomaju, ka ar saviem patriotiskajiem letiņu garadarbiem īpaši tālu tiksim,
Ir pasaulē vīri, kas sarakstijuši daudz labu grāmatu, kuru sižetus varētu ekranizēt...

LZ, tā atkal ir sevis noniecināšana :( Es domāju, ka filma par Nameju, ko gatavojas uzņemt pat divi režisori, varētu būt pietiekami interesanta pasaulei (ar piebildi, ka tiešām kvalitatīvi uzņemta). Leišiem esot 6 sēriju TV filma par seno vēsturi, kas ļoti labi aizgājusi arī starptautiski, diemžēl es neatceros ne nosaukumu, ne režisoru. Varbūt kāds zina? Kamēr mēs čīkstēsim: ko nu mēs, mums jau nekā nav, tikmēr arī nekā nebūs :(

Par Skrundas manufaktūru, kurā lēja kuģu lielgabalus. 1000 gabali gadā, tas ir nopietni.

... junon, es neesmu savas zemes noniecinātāja, bet manuprāt(tikai manuprāt) nu neizdodas mums īpaši tās patriotiskās filmas!
Tie paši uber liejo budzētu iztērējušie Rīgas sargi... nu nezinu gan, vai tā ir tik ļoti izdevusies filma!
Vēsture sagrozīta, iekļautas tādas ainas, par kurām pēc uzņemšanas dažš raudāja, dažs smējās...

Par Nameju... nu, paskatīsimies kas tur sanāks.

’’riigas sargi’’ ir nozheelojama filma

tos, cilvēkus, kuri vēl palikuši no pirms padomju režīma un glabā sevī tādas vērtības, kuras nedrīkstētu palaist garām, kamēr vēl ir iespēja izsūtītu uz visiem LV novadiem cilvēkus ar kamerām, lai ieraksta. Dialektus, nostāstus, paražas, padomus, ko un kā darīt. vēl jau pa kādam ir, bet drīz vairs nebūs un tad tas būs zudis.

LZ vai tikai par tāllēkšanu jadomā, vairāk gribas saglābt to ko sačakarēja atverot, tipa, robežas.
lamatj ne stroitj, tik man janopūšas vien paskatoties uz to, ko saražojusi pirmās pēcpadomijas paaudze..
nekādas pienākuma apziņas, neka’dasatbildības, nekādas līdzcietības un cieņas. ne visiem, bet nu 70% riktīg.
arvien biežak dzirdu no saviem bērniem, kapēc citi var un es ne, kapēc cietim par to nekas bet tu mani strostē?

Latgales pasakaino dabu, un lieliskos lauku cilvēkus .

Atbildot uz Pienenes jautājumu, es filmētu Jāņa Lejiņa triloģiju "Zīmogs sarkanā vaskā", jo es uzskatu, ka šī grāmata ir jāizlasa katram latvietiem, jo sevišķi tiem, kuri uzskata, ka mēs jau nekas neesam, mums jau nekā nav...



Bet runājot par reklāmrullīšiem tūristiem, leiši (jau atkal) ir uzfilmējuši 30 minūšu garas filmas par visām trim Baltijas valstīm. Es uzskatu, ka ļoti veiksmīgs darbs. Es šīs filmas rādu saviem tūristiem autobusā garajos pārbraucienos. Ir gan skaisti dabasskati, gan pilis un citi tūrisma objekti, gan vēsture, no visa pa druskai.

Marīn, kad sapņojam, tad robežu nav... var filmēt ko sirds vēlas.
Es nupat, pavisam nejauši, nokļuvu Vefa muzejā... un par tur redzēto biju pārsteigta, nezināju par viņu tik dažādo produkciju.
Un tad padomāju, ko mēs paši vispār zinām..

Pamestos graustus un citas lietas.
Skrundas lokatora armijnieku pilsētiņas drupas, sabrukšanai nolemto Kuldīgas A/s Vulkāns drupas, Ķemeru sanatorijas graustu un tt.(šis tas jau kādreiz bija safilmēts.diemžēl melnraksti aizgāja pie dieviem )
Tipa kā bija tad, un kā tagad.
Īsāk sakot es cienu dok.kino.
Aktierkino mani nesaista.

Baidos, ka man filma arī būtu skarba..

Pavelku kaut kādas līdzības ar tūrismu. Katram savs. Kādam patīk just nesačakarētu vidi, dabu, nacionālās īpatnības. Kādam citam- klausīties, ka lūk ar šito atslēgu tanī un tanī gadsmitā tas un tas tajā un tajā vietā to un to aizslēdza, bet pie tās un tās sienas tas un tas pakārās... Bet vēl kādam- visu ceļojuma laiku viesnīcā trekterēt, bet mājās pārbraukušam ievilkt ķeksīti un visiem dzirdot gudri pļūtīt, kur tik viņš atkal ir bijis...

Nesen Valstssvētku dienās, dzirdēju to pārraidi, kurā Streičs stāstīja, ar kādu atzinību savulaik Maskavā uzņēma viņa filmu Cilvēkbērns. Tur laikam bij trāpījušās tās tantes, kuras būtu kolorītu nacionālo vidi alkstoši tūristi...

Bet atbildot uz Pienenes vaicājumu, es pētītu raksturus. Man tas patīk. Latvijā vai jebkurā citā vietā.

Es meklētu mūsu cilvēkus, -- vismazāķ zinām par mūspašu cilvēkiem. Mums ir ne tikai atsevišķas personības, pat veselas dzimtas ar fantastiskām un ļo-o-oti -- arī dramatiskām un traģiskām, protams --atraktīvām biogrāfijām, ļoti sulīgām likteņu trajektorijām gan pa vienu atsevišķu Latvijas mežu vai miestu, gan pa puspasauli un arī vairāk.

Vielas scenārijiem pietiek, -- Latvijai ka valstij maz naudas, līdz ar to tehnikas, specefektu iespēju (tas nekas, ka jau šobrīd Holivudā filmē ar Rīga meistarotu superoptiku... ... ), toties smadzenes Latvijā ir atrodamas i ne sliktākas ka citviet pasaulē.

Valsts pasūtijuma pirmie aizmetņi ir, -- kultūrkapitāla fonds sācis stipendēt rakstniekus... -- pagaidām gan ar Ls 1500 utml. vienam romānam: tas nozīmē, ka par vidējo Latvijas proletārieša algu romans jāuzģenerē 4 mēnešos. Par tādu atlīdzību neviens autors neko nopietnu neizpētīs, -- varēs vien mazliet pafantazēt, bet... gan jau...

par to neskarto dabu bija laba doma- Man patiktu pie dabas porņiku nofilmēt - ar pilsētas puišiem, kas atbraukuši pie lauku meičām.. Bet labāk visu komplektu - arī pilsētas meiča pie lauku puišiem un beigās lauku un pilsētas meičas bez puišiem

Krotiņ, es nesen līdzīgu filmu skatījos, saucās "Lūriķis" ;-))

..krotiņ... par ko Tu domā tad, ja nedomā par seksu?
Jeb Tu domā un runā TIKAI par TO tēmu?

krot tu pie tejas /kafijas no rita cukura vietā viagru ber, tu mūžig nogribējies? vai nu dien dabas kļuda smadzenes parpratuma pēc tikai mazajā galviņā, kas zin apgraizīts, tad drošvien apsaldējis vēl. nja , tik maz un vēl nosaldētas un mūžigā gatavībā...