bet vēl par klaiņošanu - ir arī tā, ka nevar izdarīt neko. bet bērns paaugas un pats kaut kā nostabilizējas, saprot, pāraug to periodu un viss sakārtojas. zinu vismaz pāris tādus gadījumus. bet, kamēr viss vēl bija procesā, trakums, kas tām ģimenēm bija jāiztur.

svariigi celonji, kapeec to beerns izlem, kas uz to pamudina?..un cik smagas sekas?
jau ir pakartots jautaajums, kaa to visu noverst?
un kaaa veerst par labu nakoshais jautaajums.
kas mums liekas nekas nopietns, tas dazadiem berniem ar dazhadu emocionalu uztveri varbuut pilnigi citada situaacija... tagad ir berni "otmorozki" un ir tik sensitiivi ka ar vinjiem ka ar kristala glazeem jaapietas   arii taads ir specialistu veidoklis..
un ko darit glabejkomandai, maminjas-teetinja sastavaa... kaadas metodes pielietot?
ko ar taaam divainam glazeem iesaakt..ja plaukti ne tie,kur jaabuut, bet kustinaat nedriikst... jutiigi,emocionaali..vai mazums tagad bernu nodarijumi pashiem pret sevi, sekas varbuut neatgriezeniskas..

tieši tā, sekas var būt pārāk smagas. neadekvātas. tāpēc - pirmām kārtām turpināt mīlēt savu bērnu. kaut arī pat tas ne vienmēr palīdzēs.

   mjaaaaaaaaaaaaaa,milet ir viena ceturdalja+ triis ceturdaljas pacietiibas..vinji jau audzina ne reti muus pashus   

ja maajās nejūtās labi , tad sāks klaiņot ... atmosfēra mājās ir noteicošais ..var tur būt viss , pat putna piens , bet uz ielas ar draugiem labāk , tur vismaz ir ar ko parunāt ..mājās tik prasības un tādas lietas , neapmierinātas vecākus sejas ...
un, ja mājās nenāk , tad ir bail no vecākiem .,... sākums varētu būt jau agrā bērnībā, kad slēpa saplēstās rotaļlietas, lai uz viņa nebļautu ... mazam bērnam bail no mums kliedzošajiem, lielajiem mižiem ... sekas jūtamas pusau’dža gados ... neko vairs laikam tur nevar īsti līdzet ...

dzeldzele. protams, viņi mūs audzina tieši tikpat, cik mēs viņus. arī tad, ja neklaiņo. ne tikai pacietība - dzīvesgudrība arī vajadzīga. un neapšaubāmi, no mums pieaugušajiem tā ir vairāk sagaidāma, jo vairāk esam dzīvojuši.

nu zini,lai kluutu par viedo..jkaaizaudzina vairaaki, dazhados laika periodos..
   .tak laiki mainaas sabiedribas vertiibas liidz ar to

pamatvērtības paliek. sasmējos - par viedo kļūt lielākoties nav iespējams, vismaz tai laikā, kamēr vēl audzinām bērnus. :)

man gan nav pagaidām padoma ko lai iesaku cilvēkam ,kurš izmisis zvana un stāsta savu bēdu

tāpēc ka nav pašai saprašanas kā tas ir ...

uzklausi. neviens jau nevar iedot padomu. katram sevī jāmeklē, vari tikai būt blakus. otram vajag tikai, lai ir kāds, kam patiekt, ka ir grūti... nemaz nevajag, lai Tu zinātu un būtu piedzīvojusi to pašu. uzklausi. un viss...

nu jā, pa telefonu varbūt pat tas bija vienkārši, bet kad satikšu...
Paldies

mes nekad nebuusim adekvati un zinosi padomdeveeji, jo katram savs redzeejums un vertejums situaacijaam..un ja veel ne tuvu nav taadas piedziivotas... uzklausiit var,bet dot padomu... dies’pasarg...    

Beerni klaiņo, kad maajaas viņiem ir slikiti, kas maajas nav drošiibas patveerums, kad maajaas beerns nejuutas saprasts, nejuutas miileets. Un visas šiis sajuutas, kuras nav dabonamas maajaas, beerns saak mekleet uz ielas vai veel kur citur.

ne vienmēr, bruuka.

haijama... viemnēr gan ...

te nu nāksies laikam palikt katrai pie savām domām un pieredzes. :)

Nē, ir dažādi iemesli, tai skaitā bērna nelīdzsvarots raksturs arī.

uzrakstiju baigo tekstu , bet izdzēsu ... dikti privāti bija ... vovšem pati esmu tajā vecumā begusi no mājām ... zinu kas un kā ...
no tādām mājam, kur it kā viss bija ...

protams, ka var būt un bieži ir tā, kā ir bijis Tev. bet ne vienmēr. tāpēc neviens no mums nevar ne dot padomus, ne izvērtēt situāciju. tas ir jādara ģimenei pašai. ja ir uz to gatavi - kopā ar speciālistiem. un arī tad pozitīvu rezultātu un izdošanos nevar garantēt, kā jau es teicu...
man arī negribas savu ļoti konkrēto stāstu šeit vēstīt... bet tas ir noteikti citādāks, kā Tavējais, jo man vienai (gan materiāli, gan emocionāli) audzinot savus bērnus, es nevarētu teikt, ka viss it kā bija. bieži vien kaut kā trūka - materiālā ziņā. bet abpusējs mīļums gan vienmēr. un tik un tā - gāja visādi.