... un bija tāC gadījums - tajos labajos laikos, kad vēl nebijām, jebšu tikko kā bijām iekš ES, pie manis brauca no dažādām skolām skolnieciņi un studentiņi pazavērties kā darbojas viens paliels, ne pārāk tradicionāls lauksaimniecības bizness... nu, vai ta man žēē - stāstīju un rādīju visu ko zinu... parasti jau visi normālie ciuvāki pateica vismaz paldies, un bieži vien tam paldiesam pieplusoja arī kādu konfekšksati vai konjaciņu...
... a te vienu reizi, bez brīdinājuma, ierodas 2 blondas fidas... "paļci vējerom" un pašas arī tādas cacas, ka aš nazin, uz kuras kājas stāvēt, ar kuru vipindronus kruķīt...
nu, tā un tā, viņas esot no Turības augstskolas, laikam ekonom. fakultātes (sorry, tik smalki vairs ņipomņju)... nu, un kā kursa darbs šamām esot tā mana lauksaimniecības nozare... labb, man kā reizi, diena tāda pabrīvāka bij, un es šamām tur gari un plaši sāku klārēt kas un kā... bet redzu, ka tas viss ir pilnīgi un galīgi garām... jautājumi tādi, ka saprotu - šamās no tā visa saprot vēl mazāk kā cūka no aviācijas... un attieksme apmēram tāda, ka man vēl jābūt pārlaimīgam, ka šamās pagodinājušas manu saimniecību ar savu klātesamību... beigās aizbrauca, pat paļdiesu i nepateica...
... nu, pēc pāris gadiem, kad es kā asociācijas vadītājš, pa lauks. ministriju skraidīju, visādus jautājienus par likumiem un visādām citādām papīrbūšanām bīdīju, man vienreiz izcili stulbs likums patrāpījās... nu tikmēr pratināju dažu ierēdni, kamēr man pateica no kura kabineta tā ideja nākusi... aizeju, atveru durvis, un tur sēž mana blondā fida, un no dažu stundu izglītības, manā saimniecībā, tagad ir speciālisC manā nozarē, un raksta likumus, no kuriem man būs dzīvot...
... vot tā višš i...