.. ..ah, jeee... cik JUMS tur sarezhgjiiti...
un, kursh, tad dziivo savu personigo dziivi, ja ne pats-tak apdomaa pirms dari...
piekriitu, ka labais mijas ar slikto un otraadi-taatad, balanseejas pats par sevi...

nez.. manupraat, pats par sevi nekas nenotiek.

Bet mekleet visu muuzhu var arii piem.: teeti, mammu, ceriibas, sajuutas, ... varbuut pat kaut ko nosapnjotu, vai ko citu -

tiiri individuaali katram, un tik-cik pats to izveeleesies apzinjaa vai cik vadiis zemapzinjaa.

..par sho vienispraatis-teeti, mammu, bez veests pazudushus tuviniekus, cilveekus-tos, tieshaam, meklee..
sajuutas nemeklee-taas vai nu ir vai nav, ceriibas piepildaas, bet ..vajag bik pacietiibas, un negribeet par daudz, tik cik var pavilkt...

Savu lomu šai pasaulei, bet pats interesantākais kad kaut ko atrod, tad saproti ka tas ir pats no sevis, ka tā jābūt un sākās jauni meklējumi...

Cilvēks visu mūžu meklē laimi.

es nemekleeju, ja mekleetu, tad liktu torbu plecos un ietu pasaulee kaa pasaku varonji...
es ceru, kaut vai ceriiba muljkja mierinaajums, bet... nu ceriibu veel vareetu pieliidzinaat gaidiishanai ne mekleeshanai...

Kāpēc?!
Es eju sēnēs un CERU, ka būs ar :-)) un tā ir meklēšana..

seenes, nedziivas buutnes nesaliidzinaat ar cilveeku...
es, piemeeram, ja eju uz balli-nemekleejos, bet ceru un gaidu, ja nu uzrodas princis baltaa zirgaa... un uzluudz uz kaadu deju, sagriezh praatu ar kaajaam gaisaa... .

.un parasti ir taa, ja ej kaut kur ar taadu domu, (kaa sakat-mekleedams)-nesatikt, nesastapt...
paarsvaraa tas notiek-nejaushi, negaidiiti, necereeti... ja zemapzinja nav noslogota ar konkreetu domu...

Es nesen lasiiju kādu zinātnisku žurnālu... un intresant, izrādās cilvēka smadzenēs ir tādi atalgojuma centri varbūt arī sistēma, nav svarīgi kā saucās, bet intresanti, kā darbojās - par jebkuru piepūli cilvēks šais centros grib saņemt atalgojumu un atalgojums ir labsajūta. Un viena no teorijām pat izvirza, ja cilvēkam šī sistēma nepareizi funkcionē, tad cilvēks sāk šo atalgojumu kompensēt ar surogāt veidiem un pārmērībām, piemēram alkoholisms, narkomānija, azartspēles, pārmērīga rijība un pat sex... Negribās jau pilnībā tam ticēt, bet kaut kāda taisnības daļa jau arī laikam tur ir un arī jā šo jautājumu izskata tikai no filozofijas puses, kaut kāda logīska shēma tur sanāk, pie kā ir vērts padomāt... Aizmirsu piebilst, ka šo centrus pats indivīds arī var sev nemanot samaitāt... jo labsajūtas pieprasijums šajos centros var attīstīties pieaugošā secība, ar katru nākamo labsajūtas sajutu vajag vairāk un vairāk... bet cilvēka organismam ir robežas un kad šis robežās tiek pārkāptas, tad sākās krīze un degradācija...

kāpēc vispār kaut kas jāmeklē!?

Pareizi.
Nav ko meklēt.
Man ar noriebās :D
Klāt neviena nenāk, un ir labi tā kā ir :P

staburag-- ljoti interesanta teorija, domaaju, ka tas atbilst Patiesiibai..

..vakar pa tv nejaushi dzirdeeju veco labo krievu dziesmu... padomaaju, ka shie dziesmas vaardi apstiprina manis teikto-Vsja zhiznj vperedji, nadejsja i dzji...
nu, lai jau dziiviit iet uz beigaam, bet taa teikum otra dalja joprojaam speekaa...

... landiši landiši<< i kapēc visu darba dienu, šitāds ir jādungo.No kurienes tas uzpeldēja

katraa gadiijumaa meklee tikmeer kameer atrod! vai arii pamana! vai arii izjuut!

ne visi, ne vienmēr, iet līdz GalaM
Apnīk nedabūt rezultātu, vēl kādas ligas, un kaput, nākas mainīties

bet loģiski ka meklē tā kā nav, ko vēlās... labsajūtai, mieram un stabilitātei..citi saka ka meklē laimi, muļķības... pirmkārt vārds meklē... meklēt var pazaudētu lietu, bet ne jau laimi... un vispār, kas ir laime?

Tā liekas, ka vārdu meklē var izmantot kā sinonīmu vārdam dzīvo. Jo neko vairs nemeklē tikai, kad miris.

Ticēsim pasakām, kā bērnībā, kad varbūt meklējām apburtu vardulēnu, gājām mežos, cerējam, ka aiz kāda celma paslēpies ...
Vispār daffai pa kafijai