Parasti cilvēks ir ziņķārīgs, tāpēc meklē gan šo, gan to.
Bet reizēm izfantazē, ka, sasniedzis kaut ko, būs laimīgs visu mūžu... kas protams nepiepildās
Un tad meklē SEVĪ vainu, kāpēc viņa meklētais nav radījis meklētāju laimīgu...
Ja cilvēks nosprauž sev saprātīgus mērķus, un tos koriģē atkarībā no jau sasniegtā rezultāta, nav nekas visu mūžu jāmeklē, vēl jo vairāk apkārtējos, jo neatrasto ir veltīgi meklēt.
Mērķis ir izvēlēts nepareizs - faktiski fantasmargonija ne mērķis