... das, madams - ... ņeželajetjes prisoediņitsjas..???

kas notiktu ar pasauli, ja visi pēkšņi kļūtu par saltiem aprēķinātājiem... bail pat domāt

Tad, ja ir 50:50, iznāk princips ’’koferis bez roktura’’ - grūti nest, bet atstāt mazliet žēl...

Trāpīgs vērojums. Un izdevusies iesaistīšanās sarunā.

svilpi!!!nu matemātiski ja rēķina, tad rīti būs vienam vien jāpavada
kad pārkāpju savam- ka tāpat zināms turpinājums... vismaz kas notiek :)))))
nožēlot vaig tik to kas nav izdarīts..., bet izmantot sevi gan nedrīkst ļaut, tad tā lai pašam prieks !!!

ir bijuši gadījumi, kad jasaka nē... nu jāsaka un viss, jo zemapziņā zinu, kas un ka būs tālak...
bet tā brīža miera un labsajūtas dēļ es to neizdaru...
un esmu teikusi " jā" čerez njemogu... un izdarījusi solīto... kaut tas ir prasījis velnišķigas pūles un arī pateicības īstenībā nekādas, ne gandarījuma...

Manupraat, ir jaaapguust shii iemanja - pieklaajiigi pateikt "Nee", jo tieshaam uz katru luugumu atsaukties nebuut nevajag, jaadomaa arii par sevi un savu dziives meerkji.
Un, manupraat, veel pie shii topika ir arii - jaaiemaacaas pateikt "Nee" sev pasham, savaam nodarbeem, kas buutiibaa ir nebuutiskas.
Cilveekiem, kuri ir aiznjemti ar veertiigaam lietaam, it nemaz nav gruuti pateikt "Nee" ne visai veertiigaam nodarbeem

houpasummere, ne visi pelnījuši, lai to "Nē-e" viņiem teiktu pieklājīgi.
versija - Vēl tas, ka kāds bik piebrauc, pasaka, ka Tev sanāk ātrāk un labāk.

lai iet uz nabagmāju - pats zinu, ka man labi sanāk un ar lielu "paldies!" būs daudz par daudz - pilnīgi pietiks ar dvadcāru stundā.

versija - ... Tu to vari, bet cits nevar. Kaut patiesībā nevis nevar, bet veiksmīgi izvairās, lai tik nebūtu jādara.

gadās arī tā, tak vairumā gadījumu nemāk un pārāk slinki un glupi, lai iemācītos. bet rezultāts bieži tāds, ka tos durikus, kuri nekad neko neprot ārpus (un bieži iekšpus!) saviem tiešajiem pienākumiem, i meklēt nemēdz, nu, es domāju, darbā, kad kāda nestandarta situācija nāk priekšā un ar to pašu nepiefiksē, ka aizskrējuši uz Centrāl Kolchōz tirgu, a tevi, ja 1-mēr jaudā ko izdomāt, kā kas, tā meklē un TEV izraksta 3.14-zdjuļus, ja neesi vai ja konkrētajā gadījumā nevari līdzēt.
vien labs prijomčiks pret tiem nahvostņikiem, kuriem šķiet, ka reiz tev ātrāk un labāk sanāk, 9/10 ekrānlaika viņu glupībām jātērē, ir tāds - pasaku, OK, es rādīšu ko un kā un pats izdarīsi vai vismaz paturi rociņu, kamēr es to darīšu - tie hļupiki ar savu UNDS ātri piekūst un atšujās.

Nu jā, pateikt -nē ir jāmācās, bet - labāk nožēlot neizdarīto nekā izdarīto.

Nu nezinu, kad nodarbojos ar vērtīgām nodarbēm, ar nevērtīgām gribas relaksēties.: )Nav nebūtisku nodarbju, visur darbojas cēloņu un seku princips.:)) Sevi jamīl, mērķim dzīvē jābūt, kas ir, tas ir, un jāiemācās atteikt, nepasakot "nē.":))

Nekādos fiziskā darba pasākumos labprāt neiesaistos, bet nekad neatsaku ja kāds lūdz padomu ..,

jumōrs un satīra tas, ka nespējnieki parasti ieņemās, ka tādus garīgus darbus paši jaudā pieveikt un tā kā viss notiek ar lielu muldēšanu un saskaņošanu un ar pakaļnieku piedalīšanos, tad vienkāršāk, kā fiziskus darbus darot, nespējniekiem piesavināties nopelnus un palikt pārliecībā, ka tie viņi, kas wisko labu sadarījuši.

Sarežģīti Bet izklausās pēc smalki izstudētas stratēģijas

cik nu smalka stratēģija - [tādiem pilsoņiem] dabistiska vēlme pēc iesppējas mazāk piepūloties vairāk labuma nokāst un visādi izpenderēties, izšefoties, важничать un visādi citādi mētāt VIP’us un ĻIP’us.

Man grūti ir pateikt Nē sev, kad kaut ko ļoti, ļoti gribās, bet prāts saka, ka nevajag.

Citādi nē, ir labāk teikt Nē nekā apsolīt ko nevari izpildīt.

nedrīkst teikt strupo "Nē" darba kolēģiem.
Parasti saku labi, bet kamēr es daru to, tu izdari šito. Parasti nostrādā pa visiem 100, kolēģi nav noraidīti un prasa vien nepieciešamības gadījumā.

tik -takam piekrītiu... labs konkrēts formulējums