Ja ir vēlme sevi pasargāt, tad šī iemaņa ir jāapgūst..

Nūū, pateikt "nē" un noliegt saknē, kurš ta to neprot.:)
Bet, lūk, pateikt "jā ", čerez ņemogu, apzinoties visas baisās sekas, lūk, tā ir akna, tas ir krampis!:)))

ir problēmas ar shit’o. bet ne bez zināmiem panākumiem pie tā strādāju.

vairs tādu problēmu naff

vienmēr īstermiņā vieglāk ko izdarīt kāda, kam gan rokas, gan smadzenes aug no pakaļas, vietā, nekā viņam iemācīt. tak es arī pieprotu, kad man saka: "man tur tas un shit’as jādara ... ļeru, ļeru ... ", atbildēt: "nu tad dari!" un uz tekstu: "bet es nemāku!" atbildēt: "nu tad nedari!" vai: "nu tad iemācies!".

Mjā, man ir viena kolēģe, sena, es teikšu, un marasmātiska pēc velna, bet visu prot un zina labāk, karroč - neaizstājama.:))Sakumā domāju, ka slinka - "nē’ un "nē" sarezģītus gadījumus risinot, tak beigās izrādījās, ka, tomēr, glupa.:))
Tik tā bļaušana - "visu protu, visu zinu.":)))))

Pateikt - nē ir grūti, parasti tad saku - varbūt padomāšu.

man traki patīk, kad man ko pajautā (parasti jau par fotō, jo tas tā acīm redzami un paretam arī aptaustāmi, ka es bildēju, karroče, vismaz to, ka bildēju un ko saprotu no foto technikas, pagrūti noliegt, ā, ilgdzīvotāji vēl par elektrību taujā - tak jau "zinātniskajā" komunismā valsts eksāmenu nenoliku un staigāju apkārt bez izglītības, bet nu mācījies esmu par elektrību un daži ilgdzīvotāji to atcerās!), karroče, man traki patīk, kad man ko pajautā un, kad sāku atbildēt, ja tā vietā, lai muti vaļā, siekalas tek, klausītos un pierakstītu un pasvītrotu nesaprotamos vārdus, pārtrauc mani ar tekstu: "bet man 1 elektriķis teica ... ", neļaut izstāstīt, ko 1 elektriķis teicis (извини, что не даю себя перебывать) un teikt: "nu tad dari tā, kā viņš ieteica!". "e, e, e ... ēē ..".
savādi, bet tieši ilgdzīvotāji bieži nav pamanījuši, ka Pasaulē viss plūst un mainās un aizmirsuši, ka to skolā fizolopijā mācīja. tieši redaktrises kopš 1905. gada (kā pašas saka "no 1905. gada" (от забора до обеда!)) mēdz teikt, kad kādā tekstā nevar iebraukt: "viens no diviem - vai nu es esmu galīgi stulba vai es neesmu 1/2 gad-100-tu nostrādājusi par redaktrisi!". un viņas ir 1/2 gad-100-tu nostrādājušas par redaktrisēm!, karroče, atliek tikai pirmais variants.
tepat blakus jau tā parādība, ka cilvēks, par provi, kolēģis, kaut ko dara pilnīgi un galīgi "через жопу" un pilnīgi skaidrs, ka būs 11X lielāka čakarāža un 7X draņķīgāks rezultāts sanāks vai arī, ka 1-kārši nekas nesanāks. un tā parādība ir, ka Tu cilvēkam vai nu ko saki, karroče, kaut kādā vairāk vai mazāk smalkjūtīgā veidā liec manīt, ka viņš nelāga dara vai arī neliecies ne zinis.
un kad pilsonis nokritis no koka un salauzis asti (nu, ja zāgējis zaru uz kura sēž vai stumbru zem zara, uz kura sēž) vai nu saki vai nesaki: "es jau zināju, ka tā būs, tikai es neko neteicu!", "nu re, vai es neteicu, ka tā būs!" vai arī "re kā ir, kad neuzklausa [vecākus un] gudrākus (bet ne tādēļ gudrākus, ka vecāki!) cilvēkus".

Ja tas jūtami apgrūtina tavu/manu dzīvi, ieradumus, ja atņem sirdsmieru-ir jāsaka-nē, citādi psiholoģiskas mocības neizbēgamas

Ui, es nelietoju "nē" divu iemeslu dēļ.
Pirmais- ja ir piedāvājums, tātad par to kas notiks atbild tas kas piedāvā, var laiski neiespringt un baudīt dzīvi, Kā piemērs, druška pasaka, - laižam uz Ludzu, tur pilsētas svētki! Saku -Labi un mēs pusdienu no Valmieras stūrējam uz Ludzu. Un tad es ieraugu tos visus neskaitāmos ezerus un pavisam citu Latviju, a varēju arī nezināt. jo varēju taču pateikt arī "nē";
Otrais- ar "nē"nekad nedrīks pārsteigties, a kas zina, varbūt tas ir pēdējais piedāvājums manā dzīvē? mmm? ;o)))))))

Lūdzu, vismaz vienu piemēru, kad jāsaka JĀ, Baha vārdiem, čerez ņemogu. Nevaru iedomāties.
Un TPTV, gadījums no gadījuma atšķiras. Kaut kā zortēt vajadzētu.

... nu kā tu pateiksi nē no rīta, ja bijis foršs vakars...

versij! - saulīt, dzīve ir dažāda. visi gadījumi atšķirās, bet viņus vieno viens - tas "nē", ko nelietoju ;o)

var jau arī neteikt ne ja ne nē, - vienkārši uzsmaidīt. Pectam, atkarībā no situācījas skaidrot "smaida nozīmi".-
ļoti sievišķīgi man liekas

Bet tā ķēdīte un tā attīstība varētu būtu ļoti līdzīgi kā jau Haris raksta. Sākumā- aiz tam, ka Tu pats saproti, ka Tev sanāks ātrāk, labāk. Vēl tas, ka kāds bik piebrauc, pasaka, ka ev sanāk ātrāk un labāk. Un tā itkā pašsaprotami, ka to jādara Tev un nevis kādam citam. Paglaimo pašapziņai... ka Tu to vari, bet cits nevar. Kaut patiesībā nevis nevar, bet veiksmīgi izvairās, lai tik nebūtu jādara. Un beigās ( vai tuvu pie beigu gala ) vēl ņem un uzmet lūpu, ja Tu attopies un saki- nē, mīlīt, šito es vairāk ne. Un vel paprasa pamatot, kāpēc agrāk jā un nu vairs ne...

ar to, nē un, jā, ir ļoti intersanti... zinot ka jāsakā, nē, , bet pasaki, jā, tikai iegūsti pieredzi un jaunus atklājumus par visu kas apkārt ap tevi un sevi notiek... kaut arī nepatīkamus, un ļoti daudz reizes patīkamus, dabū pat mainīt viedokli par dažu labu steriotipu :)))))

TPTV, visticamāk, mēs par divām dažādām lietām runājam.

svilpi!!!, bet ja vakarā būtu pateikts nē, tad nebūtu bijis forš rīts ! :-)

rika... matemātiski tā sanāk, taču... ja iet ņem vērā parunu... labāk atcerēties... utt

Cik tas svilpis liels aprēķinātājs... ;(((