dzele labi, ka Spoks nav lasīts
kā nav. Bendžijs - lielais mierinātājs! slikti, ja nav par Marijas Montesorri paidagōģiju lasīts un ļoti slikti, ja cilvēks mācīts / cilvēkam šādas tādas "zināšanas" štopētas galvā pēc Ļepeckas paidagōģijas un slikti, ja viņš tikai 1/2-audža gados sapratis, ka ne mārrutka tie pieaugušie nav ne tuvu tik gudri, kā izliekās esam un ka viņi vispār "дуб дубом" un vēl sliktāk, ja viņš drīz pēc tam sapratis, ka laikam nepareizi sapratis!
cilvēkiem trūkst zināšanu kā wisko pareizi darīt un viņi gandrīz visu dara nepareizi vai vismaz ne pavisam pareizi, tobiš kaut ko jau iemācās un samierinās ar 1. vai 2. daudzmaz pieņemamo rezultātu un mācoties pietaisīto noraksta brāķī mācību "izdevumos". bet bērnus takš nelaiž Pasaulē tonnām un cisternām. un kādus tik vecāki idijōtismus nesamāca bērnam darīt tā (vai shit’ā!), karroče, nepareizi. un bērni audzināšanas kļūdas atkārto vai nozvērās tās neatkārtot un to aizmirst vai "nāk pie prāta" līdz tam, kad pašiem bērni vai arī iebrauc otrā grāvī. karroče, vecāki bērnam i pirmais paraugs atdarināšanai i pirmie skolotāji (un bērni vecākiem bieži pirmais organisms, kurš zīdainību un bērnību atgādina!), ko es teicu - pirmie skolotāji - a skolotāja kļūdas ta staigā pa Pasauli un taisa citas kļūdas.
nu, personāls piesitiens. mani zīdainībā besīja, ka mani tina autiņos (toreiz tā bija modē!) un ļoti agrajā bērnībā, ka virsdrēbes ģērbjot apakšdrēbju piedurnes sašņauca augšā, bērnībā, ka man stāstīja "ēd kopā, kopā ir garšīgāk!" (toreiz dalītā uztura speciālisti vēl zem galda rāpoja!) un ka slēpes neturējās pie pakaļkājām, a ļoti agrajā jaunībā, ka ... , ej, pietiks.
nubet ibio māte - cik tā darba pieturēt apakšdrēbju piedurnes aiz gala caur virsdrēbju piedurkni!
0
0