..nu mani beerni ar nedara taa kaa man gribeetos, bet pieljauju, ka tas nav nemaz vajadziigs-lai dziivo peec sava praata, ka tik pashiem labi... es jau piecietiis, un priecaasies par to, ka man vinji ir...

... un tādu mammu ir ne mazums, kas netiek galā ar tīņiem...

Man bērni ir dažādi, kaut audzināju abus vienādi.
Spoks kā reizi piedāvāja vairākus audzināsanas paņēmienus, viņam nebija tas vienīgais un pareizais paņēmiens.
Man bija ļoti svarīgi, lai bērni ir dzīvespriecīgi, izvēlējos metodes, kas maksimāli palīdz bernam būt priecīgam un laimīgam.Varbūt reizēm pieļāvu kļūdas, tomēr uzskatu, ka liela loma ir tieši gēniem, ko nododam saviem bērniem.Bet audzināšana tikai mazliet piekoriģē.

Baudu augļus. I nemaz nav slikti

..taisni brīnums- kur man - tādai nu galīgi nekādai, tādi prātīgi, labi, un visādi citādi forši bērni izauguši...
lasīju to Spoku un vēl visādas enciklopedijas, bet viss ka notika- tā notika...
... un lai arī māte laikam nekudišnaja, bet ar bērniem varu lepoties...

līdz 3v gadiem viss iznāk. ko nepaspēj, grūti atgūt.
omes reizēm savus bērnus saaudzinājušas uzairē jaunajai paaudzei.
ir jāuzticas sava bērna pareizajai audzināšanas metodei... ja reiz pašas bērns patreizi audzināts...

... uzbrauciens omēm?

To tā pa īstam neviens ar pateikt nemācēs, tā visa audzināšanas lieta ir baigi slidena. Manuprāt, tā izglītojošā materiāla ir pa pilnam. Ir vecāki, kuri audzina sevi bērnu audzināšanas mākslā un ir vecāki, kuri nekad un neko arī nelasīs, nav lasījuši un viņiem šāda veida literatūra ir neinteresanta. Ļoti bieži gadās, ka visādā ziņā izglītotiem un it kā perfektiem vecākiem, pusaudža vecuma bērns izslīd no rokām neatgriezeniski, bet gadās arī tik pat bieži, ka noklīdušiem vecākiem no sadzīves pamatnormām, "izaudzinās" bērni, kuri patiesi apzinīgi veido savu patstāvīgo dzīvi.

Jūs nezinat, ka bērni var iedzimt vecvecākos un tas ir ļoti pat bieži.Piemēram vieglpratīgai, dullai mātei piedzimst prātīgs bērns.Varbūt vīramātē iedzimis...

brūk- Tu to kā mana tjipa vīramate????

Ko tur daudz, bērns aug pats, vērojot apkārtējos. Vienu lietu gan uzskatu - pusaudzim mājās arī jājūtas kā mājās - komfortabli.

Gudri cilvēki jau saka, ka bērnu varot audzināt un veidot "pēc sava ģīmja un līdzības " tikai līdz 3 vai 5 gadiem ... pēc tam jau bērns tikai piemērojas videi un apstākļiem ...

Es gan nesaprotu, kā var audzināt bērnu 1-2 gadu vecumā?Vai kāds man nevar paskaidrot, kā notiek tik maza bērna audzināšana?Merkurs, tu esi pārliecināts, ka tā domā tieši GUDRI cilvēki?

Brūk, tieši 1-2 gadu un arī agrāk var un vajag audzināt. Ko drīkst, ko nedrīkst. Runāt daudz, stāstīt, rādīt... ak, jel, plašs darba lauks!

... aga, sāksim mācīt 1-2 gadīgo, ka pīpot slikti... un seks bez preža vēl sliktāk, var palikt stāvoklī...

..labi, tas bij joks... jā mācit tādu mazu var tai viņa izpratnes un darbības lauka apjomā... bet, mani mamma mācīja, kamēr dzīva bija... a, es pati jau mamma biju:)

Ha, mani vēl tagad mamma pamāca...

Tā ir liela kļūda iedomāties, ka bērns ir pārāk mazs un neko nesaprot. Viņš saprot daudz vairāk nekā mums varbūt gribētos.

brūka, domā, ka jāpagaida audzināšanā līdz tam vecumam, kad vienaudži nosita savu biedru un iemeta gaujā, domādami, ka tam vēl 3 dzīvības nav izmantotas... ?

Jā, jacex, laikam daudzi tā domā. Tikai tad jau sen par vēlu...