Bāleliņu bumerangs atgriežas! / 20
20/05/2012 10:37 | Diskusija lasīta 3773 reizes
Pasaulē ārpus Austrālijas un aborigēniem ir dzīvīgas legendas par neprasmīga metēja mestu bumerangu, kurš, medījumam metrāpot, atgriezas pie metēja, un, ja nenoķerts, iebliež nemākulim (pa pieri), -- patiesībā bumerangi ir dažādi un laikam jau "Krokodilā Dandijā" īsts aborigēns pateica: "Man nevajag bumerangu, kas atgriežas, -- es nemetu garām."
Pagājušonedēļ savā Saeima latvieši jau paši -- sadomazohistiski vai aprobežõti?! -- pacentās ar pieri meklēt bumeranga atgriešanos: satraukums ap darba devējiem, kuri darbā ar klientiem -- un ne tikai tajos darbos -- prasa krievu valodas lietoprasmi, toties latviešu skolās bieži nav pat izdevības krievu valodu apgūt, atliek meklēt krievu valodas apguves kursus, par tiem, protams, maksājot, -- tikmēr latviešu valsts izglītības sistēma par visu nodokļmaksātāju naudu krievu skolās latviešu valodu māca par velti un... = dabiski, daudz labāk krievu skolu beidzējus sagatavo darba tirgum, no kura padimpēriskie un šovinistiskie, pārsvarā lielkrieviskie, revanšisti krievu valodu neprotošos izspļauj bezdarbniekos.
Kad latvieši Latvijā pārņēma varu, bij jau iepriekš aizdomas, ka, atņemot varu padkomunistiem, sakompleksētie -- iepriekš pie varas nebijušie -- bāleliņi metīsies auzās un pretējos grāvjos: tas, protams, notika un nu jau paši latvieši (!) cīnās savā Latvijā par privilēģiju nemācīties! Pirms 20 gadiem smīkņājām par Latvijas padkrieviem, kuri putojās un "cīnījās" par privilēģījām nemācīties -- nemācīties veselīgu vēstures izpratni un latviešu valodu. Nu šādi plānprātiņi jau pašu latbiešu rindās mēģina kārtoties pulkos.
50-gadnieku paaudzes saziņas/komuikācijas risku pētniece Rita Eva Našeniece šo paradoksu skaidro arī ar latviešu varas pašrocīgi veidojot/uzspiežot segregāciju: skolās atļaujot 2 mācību valodas un tādējādi nostiprinot pamatus 2 savstarpēji izolētām -- latviešvalodīgo un krievvalodīgo -- kopienām.
Neka laba. Kadi varētu būt risinājumi?
Pagājušonedēļ savā Saeima latvieši jau paši -- sadomazohistiski vai aprobežõti?! -- pacentās ar pieri meklēt bumeranga atgriešanos: satraukums ap darba devējiem, kuri darbā ar klientiem -- un ne tikai tajos darbos -- prasa krievu valodas lietoprasmi, toties latviešu skolās bieži nav pat izdevības krievu valodu apgūt, atliek meklēt krievu valodas apguves kursus, par tiem, protams, maksājot, -- tikmēr latviešu valsts izglītības sistēma par visu nodokļmaksātāju naudu krievu skolās latviešu valodu māca par velti un... = dabiski, daudz labāk krievu skolu beidzējus sagatavo darba tirgum, no kura padimpēriskie un šovinistiskie, pārsvarā lielkrieviskie, revanšisti krievu valodu neprotošos izspļauj bezdarbniekos.
Kad latvieši Latvijā pārņēma varu, bij jau iepriekš aizdomas, ka, atņemot varu padkomunistiem, sakompleksētie -- iepriekš pie varas nebijušie -- bāleliņi metīsies auzās un pretējos grāvjos: tas, protams, notika un nu jau paši latvieši (!) cīnās savā Latvijā par privilēģiju nemācīties! Pirms 20 gadiem smīkņājām par Latvijas padkrieviem, kuri putojās un "cīnījās" par privilēģījām nemācīties -- nemācīties veselīgu vēstures izpratni un latviešu valodu. Nu šādi plānprātiņi jau pašu latbiešu rindās mēģina kārtoties pulkos.
50-gadnieku paaudzes saziņas/komuikācijas risku pētniece Rita Eva Našeniece šo paradoksu skaidro arī ar latviešu varas pašrocīgi veidojot/uzspiežot segregāciju: skolās atļaujot 2 mācību valodas un tādējādi nostiprinot pamatus 2 savstarpēji izolētām -- latviešvalodīgo un krievvalodīgo -- kopienām.
Neka laba. Kadi varētu būt risinājumi?
Atbildes (48)
Dyna, arī taisnība.Taču viena lieta ir - ko cilvēks var, otra - ko no viņa prasa, bet reāli neizmanto.Fakts, ka tie uzņēmēji, kuri nestrādā ar Krieviju, neprasīs no darba ņēmēja krievu valodas zināšanas, nenozīmē, ka skolā tā netiks apgūta.
Lāci dancot var iemācīt, bet viņš dejos tikai kopā ar dresētāju. ( Micei)
Lāci dancot var iemācīt, bet viņš dejos tikai kopā ar dresētāju. ( Micei)
0
0
uzpūsta problēma, bērns ir apguvis valodu no filmām, multenēm un skolā apgūst vācu un angļu, kuras iesākumus arī apguvis spēlējot, klausoties, lasot TV un internetspēlēs.
Ja ir interese visu var apgūt un ne krievu, ne latviešu valoda mūsus zemītē nav retums . Tapēc mani tikpat satrauc to dīvainīšu vaimanas, kas pa gadiem divdesmit nav apguvis latviešu valodu:(
Ja ir interese visu var apgūt un ne krievu, ne latviešu valoda mūsus zemītē nav retums
. Tapēc mani tikpat satrauc to dīvainīšu vaimanas, kas pa gadiem divdesmit nav apguvis latviešu valodu:(0
0
Cik atceros, tad šūmēšanās jau galvenokārt bija, ka darba devējs pats nekā sakarīgi latviski nevar pateikt un darba ņēmējam pat uz apkopējas vietu prasa zināt krievu valodu. Ne tur menedžera darbs ar krieviem, nekā.
Es tā saprotu to likuma veidošanu tagad.
Skolā problēmu ar krievu valodas mācīšanu es redzu. Valodu nemāca no paša iesākuma, kā svešvalodu, pie tam, stipri atšķirīgu(burti kaut vai); tiek pieņemts, ka noteikti jau kaut ko zin. Ja klasē 1/3 nezin neko krieviski, bet 2/3 prot runāt un var saprasties, tad tā 1/3 arī neko nezinās, ja vecāki riktīgi neiesaistīsies.
Mani bērni ļoti vāji zin šo valodu, nepatīk; neko nevaru padarīt. Ja dzīvē vajadzēs, lai mācās.
Es tā saprotu to likuma veidošanu tagad.
Skolā problēmu ar krievu valodas mācīšanu es redzu. Valodu nemāca no paša iesākuma, kā svešvalodu, pie tam, stipri atšķirīgu(burti kaut vai); tiek pieņemts, ka noteikti jau kaut ko zin. Ja klasē 1/3 nezin neko krieviski, bet 2/3 prot runāt un var saprasties, tad tā 1/3 arī neko nezinās, ja vecāki riktīgi neiesaistīsies.
Mani bērni ļoti vāji zin šo valodu, nepatīk; neko nevaru padarīt. Ja dzīvē vajadzēs, lai mācās.
0
0
Tik-tak, par iesākumu. Tā tas notiek.Piemērs, cilvēks strādā par ekonomistu vai sekretāri, bet lielāko dienas daļu aizvada, tulkojot krievu priekšniekam no latviešu, angļu, vācu valodas, kaut arī nav kvalificēts tulks. Manuprāt, eksistē profesija- tulks, kas daudzviet būtu izmantojams. Bija PSRS laikos viena laba lieta - piemaksa par svešvalodas zināšanu. Bet mūsdienās atliek tikai parādīt, ka zini, un tevi izspiedīs kā citronu.
par iesākumu. Tā tas notiek.Piemērs, cilvēks strādā par ekonomistu vai sekretāri, bet lielāko dienas daļu aizvada, tulkojot krievu priekšniekam no latviešu, angļu, vācu valodas, kaut arī nav kvalificēts tulks. Manuprāt, eksistē profesija- tulks, kas daudzviet būtu izmantojams. Bija PSRS laikos viena laba lieta - piemaksa par svešvalodas zināšanu. Bet mūsdienās atliek tikai parādīt, ka zini, un tevi izspiedīs kā citronu.0
0
Par valodām laikam varētu daudz ko sarakstīt, bet patiesība ir viena - visu nosaka vajadzība.
Nav šaubu, ka šodien angļu valodas zināšanas ir absolūti nepieciešamas pat diezgan zema līmeņa darbiniekiem. Cik man Latvijā ir bijusi darīšana, jāsaka, ka speciālistu zināšanas šai jomā vecumā virs 40 ir stipri viduvējas, ko nevar teikt par krievu valodas zināšanām.
Jaunākiem ir labāka angļu valoda, sliktāka krievu valoda.
Neapšaubāma krievu valodas vajadzēšana ir tad, ja strādā apkalpošanas sfērā, kur klienti ir krievi.
Tomēr, ja virzība ir uz rietumiem, tad krievu valodas vērte ir tuvu nullei, kaut pašam bija reiz iespēja pārliecināties par pretējo .
Ceturtā valoda - mūsu valstī stipri vajadzīga, kuru izvēlēties?
Atzīstot, ka Vācija ir ES lielākā ekonomika, varētu domāt, ka vācu valoda tā būtu, tomēr vēsturiski nedz piem. Polija, Čehija, Francija nesajūsminās par šīs valodas izplatīšanos.
Nav Latvijā populāra arī spāņu valoda, kaut pasaulē viena no visizplatītākajām.
Skandināvu grupa - zviedru, dāņu, norvēģu mums tuva, bet cik noderīga?
Patiesi grūti izšķirt, kur nu vēl kādam ieteikt.
Tāpēc nefokusēsimies ir jautājumu - krievu jā vai nē, bet mēģināsim saprast kuras katram mūsu bērnam vai mazbērnam ir vissvarīgākās nākotnē. Nav viegls lēmums
Nav šaubu, ka šodien angļu valodas zināšanas ir absolūti nepieciešamas pat diezgan zema līmeņa darbiniekiem. Cik man Latvijā ir bijusi darīšana, jāsaka, ka speciālistu zināšanas šai jomā vecumā virs 40 ir stipri viduvējas, ko nevar teikt par krievu valodas zināšanām.
Jaunākiem ir labāka angļu valoda, sliktāka krievu valoda.
Neapšaubāma krievu valodas vajadzēšana ir tad, ja strādā apkalpošanas sfērā, kur klienti ir krievi.
Tomēr, ja virzība ir uz rietumiem, tad krievu valodas vērte ir tuvu nullei, kaut pašam bija reiz iespēja pārliecināties par pretējo
. Ceturtā valoda - mūsu valstī stipri vajadzīga, kuru izvēlēties?
Atzīstot, ka Vācija ir ES lielākā ekonomika, varētu domāt, ka vācu valoda tā būtu, tomēr vēsturiski nedz piem. Polija, Čehija, Francija nesajūsminās par šīs valodas izplatīšanos.
Nav Latvijā populāra arī spāņu valoda, kaut pasaulē viena no visizplatītākajām.
Skandināvu grupa - zviedru, dāņu, norvēģu mums tuva, bet cik noderīga?
Patiesi grūti izšķirt, kur nu vēl kādam ieteikt.
Tāpēc nefokusēsimies ir jautājumu - krievu jā vai nē, bet mēģināsim saprast kuras katram mūsu bērnam vai mazbērnam ir vissvarīgākās nākotnē. Nav viegls lēmums
0
0
nemācīties veselīgu vēstures izpratni un latviešu valodu.
Par šo man gribētos tā smalkāk izlasīt... protams adresēju to mariins4x4! ;)
Var te stiepties plēsties, bet apmācības modelis sen "sūkā". Kad tur augšā kādam pierāpos sen jau ir par vēlu. Tā notiek tajās vietās kur ir pārņemti ar apsiestības faktiem un nevēlēšanos skatīties plaši nākotnē... / šaurpierītes/
Par šo man gribētos tā smalkāk izlasīt... protams adresēju to mariins4x4! ;)
Var te stiepties plēsties, bet apmācības modelis sen "sūkā". Kad tur augšā kādam pierāpos sen jau ir par vēlu. Tā notiek tajās vietās kur ir pārņemti ar apsiestības faktiem un nevēlēšanos skatīties plaši nākotnē... / šaurpierītes/
0
0
Ja gribēs, iemācīsies to krievu valodu arī bez skolas!
Kad pirms 100 gadiem kā kārtīga lauku meitene ierados iekarot lielpilsetu, mans dēls krievu valodā neprata ne vārda!
Pagājuši 10 gadi... un runā labak par tiem, kuri nez cik studiju programmas to krievu mēli mācās!
Tā ka... ja ir vēlme, nekādus kursus nevienam Latvijā dzivojošajam nav jāapmeklē...
Kad pirms 100 gadiem kā kārtīga lauku meitene ierados iekarot lielpilsetu, mans dēls krievu valodā neprata ne vārda!
Pagājuši 10 gadi... un runā labak par tiem, kuri nez cik studiju programmas to krievu mēli mācās!
Tā ka... ja ir vēlme, nekādus kursus nevienam Latvijā dzivojošajam nav jāapmeklē...
0
0
Nezinu, kā ir ar Krievijas krieviem, bet Latvijas krievi, kopumā ņemot, ir centīgāki par latviešiem. Nezinu, vai vainīgs temperaments, genofonds vai komforta-diskomforta sajūta. Nu nevar mūsu skolēnus izdzīt 16 gadu vecumā no skolas, lai viņi mācītos augstskolā.Vācijā, lai iestātos universitātē, mācās 13.gadus.
0
0
Pilnīgi piekrītu Ledusziedam ! Kas gribēs, tas iemācīsies, kas negribēs tas meklēs ieganstus lai nemācītos . Man jaunībā pēc lauku pamatskolas krievu valodas zināšanas bija "nekādas" . Iestājoties krievvalodīgā tehnikumā nācās apgūt šo valodu . Pēc 4 gadiem jau esot Padarmijā tik labi "vlaģel", ka īstenie krievi brīnījās, ka neesmu krievs .
Otrs piemērs. Mani puikas sētā rotaļājoties ar kaimiņu Oļečku , regulāri skatoties "nu pogoģi" u.c. krievu multenes labi apguva krievu valodu ...
Un lūk negatīvie piemēri . Viens kaimiņš pēc vārda, uzvārda . dzimšanas - latvietis, bet latviski negrib sazināties . Māte krieviete . Otra latviešu kaimiņa puika tāpat, Latviski ne par ko ... diagnoze - māte krieviete .
Otrs piemērs. Mani puikas sētā rotaļājoties ar kaimiņu Oļečku , regulāri skatoties "nu pogoģi" u.c. krievu multenes labi apguva krievu valodu ...
Un lūk negatīvie piemēri . Viens kaimiņš pēc vārda, uzvārda . dzimšanas - latvietis, bet latviski negrib sazināties . Māte krieviete . Otra latviešu kaimiņa puika tāpat, Latviski ne par ko ... diagnoze - māte krieviete .
0
0
LZ7, Mekur, Mocca! Ironija jau tajā apstāklī, ka, latviešīem tiekot 1990. gadā pašu zemē pie varas, brīvība tika izbaudīta, ignorējot krievu valodu un --, it kā atriebjoties krieviem, krievu valodu nemācoties, toties tai pašā laikā, spiežõt krievuds latviešu valodu mācīties: rezultāts ir likumsakarīgs, -- ir pietiekami daudz skolu, kur latviešu bērni krievu valodu iemācīties nevar gribēdami, -- tā bija arī 90.-to gadu beigās, kad (ne blata, bet tikai pieraksta vietas dēļ) mana meita mācījās it kā prestižaja Valda Zāļīša pamatskolā, kuras turpinājums ir vēļ prestižākā Rīgas 1. vidusskola: mācību parzine pat baidījas runāt par iespēju meklet krievu valodas skolotājus -- TB/LNNK pie varas esošīe Jēkaba ielā, turpat aiz parka un gabaliņa no Vecŗīgas bija tā iebaidījuši Undīni Strazdiņu, citādi -- ļoti labu amtematikas skolotāju... Meita vēlāk krievu valodas pamatus apguva ar TV muļķikiem utml., ka arī savu radu palīdzību, BET vissmieklīgkais un reizē nožēlojamākais, ka krievu skolas krievu skolnieki latviešū valodu apgūst par velti -- par velti sev, bet par mūsu visu -- nodokļmaksātāju naudu, toties mēs pašī un mūsu bērni, ja krieveni (valodu) ievajagas, mācas par savu un vecāku naudu... Pie vainas bija baleliņu kompleksi, -- atspelējās nevis pāri darītājiem, militārajiem un politiskajiem, bet gan valodai, kam pašai nekādas vainas un nu vēl bāleliņī doma likumus, lai paturētu privilēģiju nemācīties... Darba deveji, jebkuras stulbas prasības apies ar līkumiem, tāpat ka citu stulbu prasību gadījumos citās jomās.
Ironija jau tajā apstāklī, ka, latviešīem tiekot 1990. gadā pašu zemē pie varas, brīvība tika izbaudīta, ignorējot krievu valodu un --, it kā atriebjoties krieviem, krievu valodu nemācoties, toties tai pašā laikā, spiežõt krievuds latviešu valodu mācīties: rezultāts ir likumsakarīgs, -- ir pietiekami daudz skolu, kur latviešu bērni krievu valodu iemācīties nevar gribēdami, -- tā bija arī 90.-to gadu beigās, kad (ne blata, bet tikai pieraksta vietas dēļ) mana meita mācījās it kā prestižaja Valda Zāļīša pamatskolā, kuras turpinājums ir vēļ prestižākā Rīgas 1. vidusskola: mācību parzine pat baidījas runāt par iespēju meklet krievu valodas skolotājus -- TB/LNNK pie varas esošīe Jēkaba ielā, turpat aiz parka un gabaliņa no Vecŗīgas bija tā iebaidījuši Undīni Strazdiņu, citādi -- ļoti labu amtematikas skolotāju... Meita vēlāk krievu valodas pamatus apguva ar TV muļķikiem utml., ka arī savu radu palīdzību, BET vissmieklīgkais un reizē nožēlojamākais, ka krievu skolas krievu skolnieki latviešū valodu apgūst par velti -- par velti sev, bet par mūsu visu -- nodokļmaksātāju naudu, toties mēs pašī un mūsu bērni, ja krieveni (valodu) ievajagas, mācas par savu un vecāku naudu... Pie vainas bija baleliņu kompleksi, -- atspelējās nevis pāri darītājiem, militārajiem un politiskajiem, bet gan valodai, kam pašai nekādas vainas un nu vēl bāleliņī doma likumus, lai paturētu privilēģiju nemācīties... Darba deveji, jebkuras stulbas prasības apies ar līkumiem, tāpat ka citu stulbu prasību gadījumos citās jomās. 0
0
Krievu valoda patiesībā ir ļoti izteiksmīga un bagāta ar lielo vārdu krājumu, to pašu var teikt par poļu, bulgāru, ukraiņu, un citām slāvu izcelsmes valodām. Pateicoties krievu valodai, man ir viegli kontaktēties poļu valodā, kuru iemācījos Skotijā, saprotu bulgārus, bet runāt gan neprotu, tieši tā arī saprotu čehus, bet šajā valodā atbildēt neprotu. Čehi un bulgāri ar mani runā savā dzimtajā valodā, es atbildu krieviski vai angļu valodā, atkarībā no tā, kura no šīm valodām viņiem ir tuvāk zināma.
0
0
Dyna, katrai valodai ir savi labumi. Arī krievu valoda ir bagāta, bet, -- vai krievi ir bagāti ar savu valodu, ja uz 140 miljoniem krievu Vladimira Dāla vārdnīcā ir 250 000 vārdu, bet uz 1, 5 miljoniem latviešu -- Mīlenbahā-Endzelīnā = 160 000? Starp citu, biežī vien no labām gramatām apguvušo latviešū krievu valodas zināšanas un prasmes ir bagatākas neka Latvijas krievu pašu dzimtā valoda...
Mocca, -- par vēstures izpratni un zināšanām: pat Latvijā, kur valsts ideologija vēsturi studēt lauj bez ierobežojumiem, daudziem krievu skolēniem pec krievu skolu pabeigšanas sķiet, ka 1939. gadā Polijas pilsētās sarkanarmiešu un hitleriešu melna SS kopēju parazu nav bijis, -- arī Latvijas krievu vestures skolotāji turpina no šīs temas un reālas vestures bēgt, turpina vestures vietā stāstīt padomju pasakas par LTK...
Tikmēr pašā Krievijā reālā WWII vēsture pat šõgad ir pilnīgs publiskas domas un izpratnes avangards:
http://echo.msk.ru/blog/syvorov_v/8...90284-echo/
Atrodas pat "vēstures profesors" Meģinskis, kurš Eho Moskvi ēterā Krievijas g-pilsēta cenšas iegalvot, ka 1939. gada Polijas parāžu foto ir tālaika fotošops...
Starp citu, biežī vien no labām gramatām apguvušo latviešū krievu valodas zināšanas un prasmes ir bagatākas neka Latvijas krievu pašu dzimtā valoda... Mocca, -- par vēstures izpratni un zināšanām: pat Latvijā, kur valsts ideologija vēsturi studēt lauj bez ierobežojumiem, daudziem krievu skolēniem pec krievu skolu pabeigšanas sķiet, ka 1939. gadā Polijas pilsētās sarkanarmiešu un hitleriešu melna SS kopēju parazu nav bijis, -- arī Latvijas krievu vestures skolotāji turpina no šīs temas un reālas vestures bēgt, turpina vestures vietā stāstīt padomju pasakas par LTK...
Tikmēr pašā Krievijā reālā WWII vēsture pat šõgad ir pilnīgs publiskas domas un izpratnes avangards:
http://echo.msk.ru/blog/syvorov_v/8...90284-echo/
Atrodas pat "vēstures profesors" Meģinskis, kurš Eho Moskvi ēterā Krievijas g-pilsēta cenšas iegalvot, ka 1939. gada Polijas parāžu foto ir tālaika fotošops...
0
0
mariins4x4, nestrīdēšos šajā jautājumā, jo neesmu tik zinoša... :)
Bet kopumā gan jau būtu labi, ja būtu iespēja arī izvēlēties krievu valodu, bet te man liekas Spare minēja, kad vecākiem jau sākotnēji baigi jāizkalkulē vai to bērnam vajadzēs turpmākā dzīvē, bet paliek atkal viens bet... to izvēlas vecāks nevis bērns... Visām svešām mēlēm pats pats galvenais ir tajā, kad jāieliek ir labi pamati! / ar krievu valodu ir diezgan pagrūti, jo valodu neizskata kā valodu, bet gan politisko instrumentu!/
Bet kopumā gan jau būtu labi, ja būtu iespēja arī izvēlēties krievu valodu, bet te man liekas Spare minēja, kad vecākiem jau sākotnēji baigi jāizkalkulē vai to bērnam vajadzēs turpmākā dzīvē, bet paliek atkal viens bet... to izvēlas vecāks nevis bērns... Visām svešām mēlēm pats pats galvenais ir tajā, kad jāieliek ir labi pamati! / ar krievu valodu ir diezgan pagrūti, jo valodu neizskata kā valodu, bet gan politisko instrumentu!/
0
0
Moccis ar pašu pašu teksta maliņu pieskārās tematam- vecāku izvēle. Patiesībā, kādi vien kuriozi nenosaka šo izvēli. Sākot ar to, ka- pati mācījos vācu, varēšu pamācīt. ( Ne nu baigi māca, nekā ). Trešdaļpasaule runā angļu, mācies angļu ( trešaļa+ 1 neko īpaši gan nemaina ). Kaimiņu Ineses Lienīte mācās spāņu un Zanes Kristapiņš franču- mums arī vajag ( ... ). Krievu mācīja padomju laikos, fui, priekš kam tagad krievu, nevajag. Utt, utt, utt...
0
0
Versij es tik tā mazlietiņ, jo pateikt pareizi ir tā vai citādi nav nemaz iespējami. Bet to, ka kopš zīdaiņa vecuma ir bērnam jāiemāca daudzas lietas tas gan ir kā āmen baznīcā. Te es pat neteikšu par zinībām, bet tomēr par to daļu lai izdzīvotu un izsistos uz augšu. t.i. domāšanas veidu... varbūt kādam nepatiks, kad es teikšu, ka jāiemāca to, ka godīgam būt šajā sabiedrībā nav izdevīgi un to, ka ar lielu godīgumu tālu netiksi, jo to reti, kad spēj novērtēt kāds, kas ir augstāk un viņš nevadās pēc godīguma principiem. utt. Bet tā ir realitāte, kas ir jāpieņem kā viena no pamatvajadzībām.
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni