Pasaulē ārpus Austrālijas un aborigēniem ir dzīvīgas legendas par neprasmīga metēja mestu bumerangu, kurš, medījumam metrāpot, atgriezas pie metēja, un, ja nenoķerts, iebliež nemākulim (pa pieri), -- patiesībā bumerangi ir dažādi un laikam jau "Krokodilā Dandijā" īsts aborigēns pateica: "Man nevajag bumerangu, kas atgriežas, -- es nemetu garām."

Pagājušonedēļ savā Saeima latvieši jau paši -- sadomazohistiski vai aprobežõti?! -- pacentās ar pieri meklēt bumeranga atgriešanos: satraukums ap darba devējiem, kuri darbā ar klientiem -- un ne tikai tajos darbos -- prasa krievu valodas lietoprasmi, toties latviešu skolās bieži nav pat izdevības krievu valodu apgūt, atliek meklēt krievu valodas apguves kursus, par tiem, protams, maksājot, -- tikmēr latviešu valsts izglītības sistēma par visu nodokļmaksātāju naudu krievu skolās latviešu valodu māca par velti un... = dabiski, daudz labāk krievu skolu beidzējus sagatavo darba tirgum, no kura padimpēriskie un šovinistiskie, pārsvarā lielkrieviskie, revanšisti krievu valodu neprotošos izspļauj bezdarbniekos.

Kad latvieši Latvijā pārņēma varu, bij jau iepriekš aizdomas, ka, atņemot varu padkomunistiem, sakompleksētie -- iepriekš pie varas nebijušie -- bāleliņi metīsies auzās un pretējos grāvjos: tas, protams, notika un nu jau paši latvieši (!) cīnās savā Latvijā par privilēģiju nemācīties! Pirms 20 gadiem smīkņājām par Latvijas padkrieviem, kuri putojās un "cīnījās" par privilēģījām nemācīties -- nemācīties veselīgu vēstures izpratni un latviešu valodu. Nu šādi plānprātiņi jau pašu latbiešu rindās mēģina kārtoties pulkos.

50-gadnieku paaudzes saziņas/komuikācijas risku pētniece Rita Eva Našeniece šo paradoksu skaidro arī ar latviešu varas pašrocīgi veidojot/uzspiežot segregāciju: skolās atļaujot 2 mācību valodas un tādējādi nostiprinot pamatus 2 savstarpēji izolētām -- latviešvalodīgo un krievvalodīgo -- kopienām.

Neka laba. Kadi varētu būt risinājumi?