Kašķējas te, it kā iemīlējušies būtu

Patiesībā, piedot ir visgrūtāk. Tam ilgi jāmācās...    

Tā bloķēšana, niknošanās, ienīšana, izslēgšana no domām jau neko īsti neatrisina.Uzrodas situācija un tas viss aiziet pa gaisu un vēl stiprāk... Piedošana labāk strādā,to izdarīt ir ļoooti grūti, bet pašam paliek vieglāk. Tas jau nenozīmē, ka jātiekas un jābučojas, bet savā prātā un domās, sajūtas paliek vieglākas. Es pat nezinu, kā varētu atriebties par ļoti nopietnām lietām, sanāk dzīvot ar aizvainojumu un naidu sevī.
Baznīcā noliku svecītes ar domu, lai viņiem labi klājas un palaidu vaļā...
Zinu, kādi tie ir un lai dzīvo... un pati arī dzīvoju, naids paliek kaut kur ārpus manis.

Ha, vispirms nobloķē, tad aicini atpakaļ... Mazas, kaprīzas meitenīts niķīgie gājieni...

nekad nedzīvoju ar aizvainojumu... bet nolieku to citā plauktā kā nepaveikts darbs

Nekad nevajag ilgu laiku turēt ļaunu prātu.
Atriebies un aizmirsi...    

... un ieaski arī citiem to kaut kur nobāzt?

bet ja ienaidnieks nopietns... ? es ieliek skapē uz 6-12 mēneš

Vai nekļūtu garlaicīgi ar maznopietnajiem?

maznopietnie ir tie par ko bija runa diskusijas sākumā.tās tak tādas bērnu spēlītes

   

Atriebība atstāj rūgtas mieles paša atriebēja dvēselē    Nevis vainīgajam atriebies esi, bet pats sev   

Kapēc vispār ir jāatriebjas? Ir man darīts pāri, bet, neatriebjos, cilvēkam pašam tas atnāk atpakaļ... Ja atriebība Tevī sēž, tā perina Tevī pašā ļaunumu, vai tas ir vajadzīgs??

Tomēr kalt un realizēt atriebības plānus ir lieks enerģijas patēriņš.
To laiku un enerģiju var taču ziedot daudz jaukākām un lietderīgākām nodarbēm...

Man kaut kā ir sagadījies, ka par visiem nopietnajiem un sāpīgajiem pāridarījumiem tiem cilvēciņiem liktenis ir spriedis samaksāt dubultā...

eee... ņeskaži sireenaa. man tas citreiz pat darbs sabiedrības labā. mīļākā nodarbe tā teikt kādu ietiepīgu ierēdni pačakarēt

āaaa un bitei ar -

Kādu čakarēt: tas gan ir smags un nepatīkams darbs.
man tas noteikti nesagādātu prieku   

nekas netiek darīts tāpat vien. tikai par nopelniem

Nu jā: mūsu valsts ierēdņiem noteikti nopelnu netrūkst...    
tad jau svētīgu darbu dari...

ir vietas kur jau iedzīts respekts... un tie tagad izliekas ka draudzējas ar mani. tik pretīmnākoši ka dirst gribas