Kā kurš:)))))

"..tā diena pati pienāks, ko mēs negaidām... "

Es jau no sava skatu punkta . Var būt, ka dažs jau no dzimšanas brīža neko negaida ... Dzīvo tikai nost, un beigta balle .

merkurs ... cepure nost... sākšu meditēt...

Neko negaidām, dzīvojam nost šodien Patiesībā man tā gaidīšana nav īsti saprotama. Kāpēc jāgaida to, kas pienāks tāpat? Protams, bērnībā es arī gaidīju dzimenes un Ziemassvētkus, bet tas pieder pie bērna attīstības. Gaidīt var tramvaju pieturā kamēr tas atnāk

Gan jau, ka ir dzīvē situācijas, ka pēdējā stunda jāgaida kā atpestīšana. Tas gan nav nekāds jaukas noskaņas lēmums.

Vai tad lielā karstumā negaidam vešu laiku, un otrādi ... ?

Visādas domas ir-visādas ! bet labi, ka tās, kā aste, nevelkas ikdienai līdzi
Visādi prātojumi, bet kāda nozīme ja nav aiz kā aizķerties-tapē, tik tā naivā cerība, ka pēc acu vēršanas, tur kaut kas!Tad atkal uznāk-a kāda nozīme-ir tur kaut kas... ne ne..labāk lieku reizi nerūpēt galviņu

man nākpratamasn vecomīts:
vināi tad gdi 87 bija..
nu vajadzet tak mirt nost, bet ka ta lai mirst vel tak jaunie kartupeļ jaiestād, iestad kartupeļs, nu jau taka varet bet nujau tulit vasarsvētkun jāņ un sienlaiks nu kāta lai nu mirst paiet sina laiks un jāņi... nu jau gan varet, bet nu tak janojem gurķ un vis cit rāz zem jumt jadabe un kartupēl jajem... nojem ražu un dabu zem jumta, nu gan miers, viss ceļ dubļes.. pietiek, bet ka ta nu pa dubļeim uz kapiem nu jasagaid pirmasi sniegs un tad jau Ziemsvetk un Jaunes gads, nu pagaids ar vel... paiet jaungads, nu ko ta nu vairs tulit lieldiens un akal jaunie kartupeļ jastad, ...
un ta vinā musm to meldiju vilka lidz 98 gadiem..

ziemas beigas gaidu, jau paguvusi piegriezties...

Ezi-tā ir piesaiste zemes darīšanām, tas nu tā-tas viss ir jasno

Ja tā nopietni es ar nāvi esmu ļoti daudz saskāries (ne pats)... intresants moments... katrā gadijumā pret to ir jāattiecās nopietni... moderni runājot vienā no lielākām problēmām esot tā kā pēc nāves atgrižoties apziņa...

Es jau vairāk pavērstu gaidīšanu kā cerību piepildījumu ... kad var teikt - nu tad beidzot !
Un tāds daudziem svarīgs brīdis - pensijas sagaidīšana ...

Vai tad lielā karstumā negaidam vešu laiku, un otrādi ... ?
Aizej izpeldies.

Ezit ! Bravo ! Tiešam ir cilvēki, kuriem nav laika domāt par pēdējo stundiņu ...

Man ezers pie mājas, bet roņos neesmu iestājies . Gaidīšu vasaru ...

... un labākus laikus gaida...

Ar pliku gaidīšanu vien nekas nav līdzēts, ja grib kaut ko sagaidīt, tad vajag darboties. Protams, šajā gadījumā es nerunāju par pēdējo stundiņu

Jā, tipāžs Oblomovs ir tipisks piemērs bezmērķīgai gaidīšanai ...

runājot par pēdējo stundiņu, man liekas ka laikam vispār nav nozīmes...