..nu tas laibais, jaukais, vai skumiigais, kas ar kaadu i bijis-tas nav jaaatsaaj, tas vinjiem jau i-atminjaa...
atstaat var savu iedziivi, kraamus pa dziivi sakraajushos... ja kas noderees-panjems sev par pieminju, ar paareejo buus jaatiek galaa-izniicinot...

tēma ļoti laika. es nupat vēroju, kas notiek ar cilvēka mantām, kad vinš ir atstājis šo sauli... faktiski tās zemes lietas- pārvēršas pazr mazvērtīgām grabžām, kad saimnieka vairs nav... protams- uzkrajumi, konti, vērtspapīri, kustami nekustami īpašumi ir cita lieta. bet tīri ikdienišķas lietas- drēbes, grāmatas, trauki apavi u c sīkumi... ak kā mēs citreiz gaužamies, ja saplīsusi iemīļota tējas krūze...

un tas viss nonāk vai nu veikalā ’’otrā elpa’’ vai atkritumu izgāztuvē vai iegulst plauktos pie sērojošiem palicējiem... kkur nogules kā piemina, līdz pašus palicējus arī ’’izšķiros’’. piedodiet, virspusēji, bet iedziļinoties būs citi teksti...

Ja par sevi konkrēti- vērtīgākais, ko aiz sevis atstāt- savus bērnus, kas palaisti pasaulē un ir izauguši pilnvērtīgi sabiedrības locekļi.un pieminēs, ceru, savus vecākus vēl kādu brīdi ar labu vārdu.

Tagadējo dzīvi un tagadējos ieradumus tas neietekmē gan, ja par tēmā pieteikto jāizsakās

es arī uzskatu, lielālākā vērtība, kas paliek aiz manis ir mani bērni, mazbērni utt. Manta te ir te nav. Var atstāt nekustamo īpašumu, bet to izsaimnieko, nolaiž utt. Tagad jauniem visu vajag pašiem un jaunu, nafig tavu veco.

Desperados, vai Tu arī pati sevi uzskati tikai kā kāda nebūt atstājumu ( palikumu )? Ceru, ka tomēr ne.

.. nesaprotu-kaa var atstaat savus beernus-tie vienkaarshi i un dziivo savu dziivi, neatkariigi no Tevis...

domaaju, ka dziiva buutne nav atstaajama...

Jā, neapšaubāmi, bērni dzīves laikā ir radušies, ir izaudzināti, ir foršie, ir krietnie, bet... Viņi taču ir un būs, arī ja kāds teiktu- nē, es viņus neatstāšu pēc sevis, ņemšu līdz. Izejot no šī, nav vērts patosīgi skaitīt, ka bērnus atstāšu.

Savu esošo, tagadējo dzīvi vajag dzīvot saskaņā ar sevi un pilnvērtīgi. Tas ir svarīgi.
Ko es atstāšu... cilvēks jau nav pievienotās vērtības atražotājmašīna.

vispaar jau jaapriecaajas, ka pats aizej pirms beerniem, ... daudzi vecaaki apglabaa vispirms beernus, peec tam pashi aiziet-VOT taa i tragjeedija...

Mirttantes, ko jūs te par to ’’aiziešanu’’ ņematies!!!... vai tas turpinājums tēmai par pasaules galu??

Piemieram... ube aiz sevis var atstāt skaistu sakoptu dārzu un zemeņu lauku... Citam cilvēkam ir mākslas darbi, citam adītas zeķes vai citi mākslas adījumi... a kapēc nē ?:-)

Meitenes... dzīļāk, dzīļak... filosofiski...

šeit tauta ELVĒ vis uzrakstītais diskusijās ar nekur nepazudīs

Dumpi...

ja par taustāmām un nomanāmām lietām, vispār diezgan būtiski ir atstāt vismaz to, ko no senčiem un mammas dabas esi mantojumā saņēmis. iespējami tīru vidi, vēsturisko un kultūras mantojumu, nesačakarētas smadzenes līdzcilvēkiem. un tad nu tas jau būs ļoti, ļoti daudz..

pavisam nedzirdēta dziesma... visnotaļ uz ilgu laiku paliekoša http://youtu.be/-NKob87b7HA

jo tuvāk citiem ganību laukiem-jo vairāk atklāsmes-KA NAV VĒRTS http://youtu.be/LJE9kZ1ELgw