Raduraksti un pazīšanās. / 20
09/01/2012 19:51 | Diskusija lasīta 2267 reizes
Ir ļaudis, kam šī lieta ļoti no svara. Tā teikt ..es viņam pa mātes līniju iznāku māsīcas tēva brāļa šofera mazmeita..
Atbildes (27)
1 2
radu man traki maz un ar tiem pašiem reti saskrienos. nu, pazīšanās visās iespējamajās aprindās, tikai kriminālajās un valdības / VIP’u / ĻIP’u aprindās tāda švakāka. pa reizei plātos, kuru kompozitōru bildējis, ar kuru deputātu vai minprezi kopā šņabi dzēris un ne 1-mēr kolokvienti uztver jumōru, tobiš iebrauc iekš tam, ka ironizēju par tiem pilsoņiem, kuri to dara lielā nopietnībā. nu, palielos, ka esmu ar Vimu Vendersu vienā krēslā sēdējis (bet viņš ar mani nē!, jo tajā krēslā Vims Venderss vispirms sēdēja un es pēc tam!), ka esmu ierakstījies vienā viesu grāmatā ar Tonino Guerru un bildējis un līdzējis intervēt Miku Box’u.
saprotama lieta, noturīgākas un vērā ņemamākas tās pazīšanās, kuras kopš 1905. gada, pirms pilsoņi augstu kāpuši.
nu, ir tādi cilvēki, kuri [arī] tevi pazīst, kad esi kopā ar kādu smalku ļaudi, bet ne, kad esi 1 kā koks. un tādi, kuri tevi pazīst, kad pašiem tā, tā un ne visai pazīst, kad šiem mīzeļi sakāpuši galvā uz tā pamata, ka šiem salicies, ka šie izsitušies [smalkos] cilvēkos. intjeresno tas viss. sava iela man ir Kopengāgenā - haraldsgade! gan ārpus tādas kartes, kurā pārsvarā centrs. ir man tā labā īpašība, ka nelienu kā ute uz slapju kažoku un neuzrunāju publiski uz "ei, tu tur!" lielus čiekurus arī, ja personāli esmu pietiekoši tuvu pazīstams, lai mierrrīgi, ar 3R varētu tā darīt.
sliktā ziņa, ka neprotu lāgā pazīšanās pielietot "по назначению". nu, par provi, visādus žurnaļugas un redaktōrus takš pazīstu dučiem un kāliem, a bez jēdzīga pielietojuma mētājos. mazliet jau laikam tie stulbie pirmsspriedumi, nu, priekšstati, ka reiz es labs sobutiļņiks, tad jau droši vien varu labs būt tikai sobutiļņiks. nu, ka [arī] gara acīm tevi redz tādos un tikai tādos apstākļos, kādos pierasts redzēt. cik mani nav izbesījuši visādi pirdaki ar brīnīšanos, kad sastop mani uz kalna ar slēpēm pie pakaļkājām, par provi.
saprotama lieta, noturīgākas un vērā ņemamākas tās pazīšanās, kuras kopš 1905. gada, pirms pilsoņi augstu kāpuši.
nu, ir tādi cilvēki, kuri [arī] tevi pazīst, kad esi kopā ar kādu smalku ļaudi, bet ne, kad esi 1 kā koks. un tādi, kuri tevi pazīst, kad pašiem tā, tā un ne visai pazīst, kad šiem mīzeļi sakāpuši galvā uz tā pamata, ka šiem salicies, ka šie izsitušies [smalkos] cilvēkos. intjeresno tas viss. sava iela man ir Kopengāgenā - haraldsgade! gan ārpus tādas kartes, kurā pārsvarā centrs. ir man tā labā īpašība, ka nelienu kā ute uz slapju kažoku un neuzrunāju publiski uz "ei, tu tur!" lielus čiekurus arī, ja personāli esmu pietiekoši tuvu pazīstams, lai mierrrīgi, ar 3R varētu tā darīt.
sliktā ziņa, ka neprotu lāgā pazīšanās pielietot "по назначению". nu, par provi, visādus žurnaļugas un redaktōrus takš pazīstu dučiem un kāliem, a bez jēdzīga pielietojuma mētājos. mazliet jau laikam tie stulbie pirmsspriedumi, nu, priekšstati, ka reiz es labs sobutiļņiks, tad jau droši vien varu labs būt tikai sobutiļņiks. nu, ka [arī] gara acīm tevi redz tādos un tikai tādos apstākļos, kādos pierasts redzēt. cik mani nav izbesījuši visādi pirdaki ar brīnīšanos, kad sastop mani uz kalna ar slēpēm pie pakaļkājām, par provi.
0
0
1 2
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni