verņomsja k našim baranam (t.i. pie šofera mazmeitas)
Akurāt šodien (pilnīgi godīgi) konstatēju, ka Rīgā ir ieliņa manā uzvārdā (tiesa gan, vārds cits).
Dažādos laika posmos dažādi ļauži ir jautājuši: neesi rada? (ar vīru, kam tā iela)
Nu, esmu... Ir sekojis arī:
Ooooooo!!!! Šitais, kā saka, reāli vienmēr ir besījis, jo galīgi nejūtos vainīgs, ka viņam "pa mātes līniju iznāku māsīcas tēva brāļa šofera mazmeita" Nu neesmu!
resp. pilnīgi piekrītu Versijai, ka ir cilvēki, kam ir no svara šis "’šofera mazmeitas" statuss, bet ir arī tādi, kas neredz šim statusam nekādu nozīmi.