nu dzive varetu but ta, ka abi reize atgriezas no darba..un ja vel mazi berni vai kaut vai pusaudži..
varbut vel opme vai opis ..suns, kakis..
nu kada vanna un kada masaža..

Nu tad var atrast dzīvoklī klusu vietu... :))))) un stresu noņemt ar meditāciju... :)))))

Ōmēm un ōpjiem te nu būtu īstā reize un īstais pielietojums... atcerēties dažreiz, ka ne tikai viņi vēl jauni un tuvību gribās, bet arī viņu pieaugušajiem bērniem palīdzēt atrast tam laiku, padzīvoties ar tiem mazbērniem, parūpēties...

Suņi un kaķi... muļķības Atrunas jau var atrast vienmēr. Ja ne suņi un kaķi, tad kaut vai plānas sienas un dzirdīga kaimiņiene

Despiņ, es arī esmu Tavā ierakumu pusē, ja runājam par iepirkšanos.
Nu man tradicionāli tā atstresošnās (jas kas tāds atgadās) ir šautuvē. Baseins un pirts arī patīk, un riktīga izkustēšanās līnijās.
Vai tik tas danielsrebus te nereklamē preci un pakalpojumus savas kabatas papildināšanai, pārāk jau nu pareizi un lipīgi salkani izsakās (Vē). Riktīga Pilčeres cukurzapte līst. (Eju uzkost čili piparu)

es nešaubos par to, es šaubos par citu- par to, ka daniels ir uz brīvām kājām, Jo-ja šitāds vīrietis nav vēl piesaistījies- meitenes-tad jābruņojas un jāsāk šarmēt... a ko, bērni mazi nav, dzīve pilnbriedā, kad visi pienākumi pret valsti un sabiedrību teju izpildīti- tad var sākt dzīvot sev par baudu un prieku.

nē nu skaidrs kāpēc esam vientuļas. pat labi skaisti domātām frāzēm metamies virsū kā bites un tik dzeļam, un dzeļam... un kur tad mūsu izdaudzinātais maigums un sapratne un romantiskās dvēseles-vai tiešām iepirkumu rūtainajās tašās palikušas?

Šopinga stresošana tūliņ būs zenītā... visi skries streost rindās itkā visu gadu bodes būtu bijušas ciet...

Nesen lasīju rakstu par viesmīli kurš’stāstīja, ka padomijas laikā uz restorānu bija rinda lai tiktu pausdienot. Nez viņi arī tad stresoja????

Vispār lielpilsētās tas šppings esot kā izklaide, jo daļa cilvju tur pavada visu dienu... ;)

Aga. Brīvdienu kultūrmasu pasākums visai ģimenei...

bet tirgotāji sūrojas, ka jūtami mazāks pircēju pieplūdums, un ka žņaudzas pagaidām vēl uz lieliem pirkumiem... diez aiz kā tas tā varētu būt?

nu ja spešeli organizejas..un baigo pasācienu tad cita lieta..te jau tas gandriz ka ikdiena tika attelotc..
bet stress var uznākt negaidot

Tur tik tiešām uznāk stress un kāds vēl! :D

Auto vadītājiem ir ikdienas stresiņi un tas ir neizbēgami... tad kāds var to braukšanas stresu aizēst ar kādu hamburgeri vai deguna urbināšanu sastrēgumā.

Nē meitenes, ikdienas dzīvē es esmu aizņemts. Man ir jauka sieviņa, par kuru tad arī rūpējos ikdienā. Tas gan man netraucē rūpēties par līdzcilvēkiem kā pirtniekam vai masierim.

Jā, te nu katrai ir jāizlemj pašai, vai es esmu nekam nederīgs teorētiķis, donžuāns - terorists, vai vienkārš lauku zēns kurš mīl cilvēkus un kuram ļoti patīk pērties pirtī un fotogrāfēt.
Kas attiecas uz bērniem, opīšiem, plānajām sienām vai kaimiņiem, tad pašiem jātiek skaidrībā vai meklēsim iemeslus lai neko nedarītu, jeb raudzīsimies pēc iespējām. Pašam bērni lieli, vecīši dzīvo atsevišķi, suns brīvi skraida pagalmā un netraucē, bet akvārija zivtiņas uzvedās klusu un netraucē.

Man, kā vīrietim, droši vien būs grūti spriest par iepirkšanās labo vai slikto ietekmi uz stresainu sievieti. Es domāju, kad ja naudas makā ir gana, tad iepirkšanās "ārstē", bet ja nevaram savilkt kopā galus, tad jebkurš veikala ( apģerba, veļas, kosmētikas, u.t.t.) apmeklējums būs, kā sāls svaigā rētā.
Ja nevaram atļauties dārgus pirkumus, dodamies pie dabas mīļu cilvēku vai labu draugu pulkā.

Man, kā vēsturniecei, tagad ir skaidrs, kas vēl man uzdzen stresu. Salkani teksti, glancētas dežūrfrāzes un stereotipiskā domāšana&ieteikumi+uzskati. Labi, ka šovakar iknedēļas antistresa pasākums.
Danielsrebus, man iepirkšanās uzdzen stresu ne materiālu iemeslu dēļ, man vienkārši nav saprotama šī nodarbe, riebjas staigāt pa veikaliem, skatīties, pētīt, uzlaikot un tamlīdzīgā garā izniekot laiku. Ja akurāt ko tiešām vajag, tad eju un nopērku, un atkal aizmirstu veikalu esamību. Bet pārvērst to visu par pasākumu, kurš regulāri jāapmeklē, man nenāk ne prātā! Un es lieliski saprotu tos vīriešus, kuri kategoriski atsakās iet līdzi savām sievietēm uz šito murgu, ko "smalki" dēvē par šopingošanu. Es pat meitas vienas sūtu iepirkties, bet ja nu ir reizes, ka kopā jādodas, tad atlikušo dienas daļu neesmu runājama, un man acīs labāk netrāpīties. Lai mani atvaino tās/ie, kuriem tā ir sirdslieta.

Man arī veikali uzdzen stresu, tās rindas, īgņie cilvēki, kases utt... un tt., kautkas šausmīgs. :)

Te nu es varu piekrist dievietetaiida, jo mani arī tā iepirkšanās padara mazliet nervozu. Nezinu, varbūt tas ir tādēļ, kad nevaru uzdāvināt saviem mīļajiem visu ko vēlos, bet man arī patīk iepirkties konkrēti.

muks4 | 15.12.2011. - 11:50:48

Pievienojos.Tikai tas mani neizraisa stresu, bet gan niknumu.Ja kāds aizkaitinās, varu arī iekraut pa skaustu vai ar ko smagu iesviest:D

..man jau drebuli uzsit teksts... man ir jauka sieviņa... zinieties, tāda kā tāda stikla statuetīte uz plauktiņa, ko var pastumt pa lab, pa kreisi, lai smukāk izskatītos uz kopējā interjeriņa...
..man tas danieliņš rebusiņš ... lab, vēlāk:)

... vispār jau vajadzētu noformulēt, ko ta te vairums zem tā stresa jēdziena saprot... šķiet, ka lielākā daļa cilvēka izjūtu gammas -tiek pavilkta zem ši modernā vārdeļa:)