Negribētu teikt, ka iepirkšanās uzdzen stresu - man tā vnk nepatīk, tāpēc nenomoku sevi, sarakstiņš rokā, īss ekskurss starp plauktiem un miers mājā...
Bet stresu jau vairākus gadus noņemu pāris reizes nedēļā dejojot - ideāli, nav iespējams domāt par ikdienas raizēm, jo jāklausās mūzikā un jādomā kur likt soli. Vēl stresu noņem lietus. Duša, kad kontrastam maina ūdens temperatūru. Un pilnīgi noteikti kontaktēšanās ar lielākiem vai mazākiem bērniem, tādiem, kuri jau runā un prot izteikt savas domas.
Nu bet negaidītas, intensīvas stresa situācijas fināls nu gan nav nekādi prognozējams...

gaarsa, tev taisnība - stress ir moderns un sarežģīts termins - kas tur tik nav apakšā - īslaicīgs un ilgstošs stress, dažādi stresori jeb stresa izraisītāji, pozitīvais un negatīvais stress utt.
Jādomā ka šeit jau visticamāk ir runa par distresu.

Visi tik stresaini, tik stresaini Sarkanos ikrus es labpratāk apēdu, šampanieti izdzeru, bet vannā ar aromātisku šķīdumu eju katru nedēļu. Iepirkšanās man stresu neuzdzen, man tikai nepatīk iepirkties kompānijā ar kādu, labāk vienai, jo tad es varu iet tikai tajos veikalos, kas mani interesē. Pagājušajā ziemā Francijā es biju spiesta vazāties līdzi savam kompanjonam pa vīriešu nodaļām lielveikalos, jo viņš, nabadziņš, franču valodā ne bū, ne bē. Toties nav ļaunuma bez labuma, iepirku šo to vīram un dēliem

migle... tu tā pa smalko... bet vai -ikdienas raizes, dusmas, nogurums dienas vakarpusē, nepatika pret kaut ko, skumjas u.c. izjūtas, tagad tas ir tik kā stress saucams...
jāsaka kā junonai-visi tik stresaini, tik stresaini:))))

kaut kad kaut ko lasīju par šo tēmu, itkā tas nākot no dzīvnieciskās puses.

Senajos laikos, kad vēl lāčādās staigājām (vilkādās nē), rodoties bīstamai situācijai, izstrādājās adrenalīns, kurš nepieciešams, lai varētu skaļāk bļaut, ātrāk skriet, dziļāk iekost, vairāk mātītes apsēklot, nu, un darīt vēl citas cilvēciskas lietas. Tagad, pie dusmu, naida, nepatikas, saasinātas uzmanības, uzbudinātības, apvainošanas, sev netīkama komentāra izlasīšanas tautā, tiesas pavēstes saņemšanas, nu, un vēl citu līdzīgu dzīvniecisku lietu uzplauksnījumiem, skriet, drāzt un kost jau nekur nevajag, un adrenalīns paliek organismā. Ilgstoši esot tādā stāvoklī, tas uzkrājas.

Kas zin, varbūt arī relaksēšanās, nu, Daniels runāja kaut ko par pirtīm, varbūt, tā arī izvada to adrenalīnu? Bet kaimiņa iekaustīšana točan. kaimiņiene ari saka, ka pēc tam, kad viņas vīru iekaustu, viņš paliekot gandrīz tikpat mīļš kā es.

Ā, Junona savā elementā - viņai, kā vienmēr, viss ir kārtība. Apsveicu.

1. Stresa noņemšanā pēc nelielas tā izzināšnas, iespējams, vērts uzmeklēt pavecu, toties arvien lielisku terminu "stress"/"distress" utt. īstā tēva prof. Hansa Seljes grāmatu "Mana mūža stress": iespējams, viena no visatraktīvāk uzrakstītajām zinpopa grāmatām šai jomā, -- jautra līdz anekdotiskumam zinātnes iekšējā dzīve iz maza auguma liela autora ar varenu humorizjūtu!

2. Šopings un šopingotājas/-ji izraisa sprādzienveidīgu nepatiku, ja tas nozīmē garu klīšanu kaut kur pēc kaut kā.

Savukārt ar augstas klases -- erudītiem, zinošiem -- tirgotājiem sadarbojos labprāt, tādu gan nav daudz: tie piezvana tad, kad šiem izdevies tikt pie kaut kā, kas mani varētu noteikti interesēt, jo cenšos iegādāt maksimāli labas, rūpīgi pārdomātas un pamatīgas, izturīgas, veselīgas lietas -- kā folklorā: "neesmu tik nabags, lai pirktu lētas mantas". Ja kāda atzīta par derīgu, tiek nodzīta līdz lupatām un meklēta atkārtoti. Šī pieeja, man domāt, neļauj ieviesties stresa šmotku dēļ.

ceturtdienās man tāda paīsa tā darba diena... tāpēc nolēmu pa dienas vidu uztaisīt sev sāls vannu, tad pagulēt un ... un tad uz solāriju., pa ceļam ieiet kādā bodē-paskatu cenas, patīks visādus suvenīrus un ķinķēziņus apskatīt-zinu, ka neko nepirkšu un eju pa bodi -mierīgs kā mamuts... nu, neteikšu, kā to daru dēļ kaut kādiem stresiem... vienkārši šodien tā gribu... :)

gaarsa | 15.12.2011. - 12:58:53

ceturtdienās man tāda paīsa tā darba diena... tāpēc nolēmu pa dienas vidu uztaisīt sev sāls vannu, tad ...

:D
Es ar savu sabojāto domāšanu padomāju, ka pēc"sālīšanas" taisies līst kūpinātavā :):P
Bet vispār domāju pareizā virzienā:) Solārijs uz gaļas kūpinātavas pusi velk :PP
Tik tur ir aukstā kūpināšana :)

Jāāā, ieiet vannā (lielā, var džakūzī) ar kādu sev mīļu cilvēciņu... laikam labāku neko nevar vēlēties drēgnā ziemas vakarā, vai nu vienalga kad :)

... satan, man palasot, ko tu raksti-ar savu sabojāto domāšanu, vienmēr jautrāk paliek, jo tu 99, 9%-domā pareizā virzienā...
starp citu, ja tu nesaprati:)))..tas bij kompliments iz manis:)))))))

Nu sapratu :):P

Jā, Ilx, nu nekādi nevarēšu tevi iepriecināt, man joprojām viss ir kārtībā

Žāvēta Gārsa bez stresa

gaarsa | 15.12.2011. - 12:27:36

..man jau drebuli uzsit teksts... man ir jauka sieviņa... zinieties, tāda kā tāda stikla statuetīte uz plauktiņa, ko var pastumt pa lab, pa kreisi, lai smukāk izskatītos uz kopējā interjeriņa...
..man tas danieliņš rebusiņš ... lab, vēlāk:)
Nē gaarsa mana sieviņa vav kā stikla statuete uz plauktiņa. Viņa man ir, kā skaists zieds dārzā, par kuru es pūpējos, laistu, rušinu lai nepārņem nezāles. Viņa savukārt mani priecē ar jaukiem ziediem, smaržu . Piedod ja izklausās pārāk saldi un ideāli.

Bet atgriežoties pie diskusijas tēmas, arī ēdiena gatavošana mīļotajam cilvēkam un ēdiena baudīšana, varētu būt labs antistresa līdzeklis.

Es te tā padomāju... žāvēta Gārsa būs smukāka kā Ķekavas Gārsa

..rebusiņ... izklausās saldi-tas fakts...
bet, bet, bet... aber man nemaz neintersē, kāds floksis tev tā sieviņ ir... vienkārši izbeidz liet-ļooti, ļooooti atškaidītu medus ūdentīn:)

..vai(izbolītas aces)????..ir ar Ķekavas???:)... konkurence, blē(sarkanģīmis)

Voblas pagatavošanas īsā recepte:

Izmērcē sālsvannā un liek uz balkona žāvēties.