Es piekrītu tiem, kas apgalvo- katram savs. Kas vienam interesants, kādam citam liekas bezgala garlaicīgs.
Tikpat relatīvs jēdziens kā skaistums. Atkarīgs no tik daudziem apstākļiem, ka traks var palikt- audzināšana, izglītība, intereses, personiskās īpašības, un tā tālāk.
Nesen biju vienā izrādē, - bija domāts humora šovs, kur uzstājās vairāki tautā iemīļoti aktieri. Manuprāt tas humors bija tik bezcerīgi pliekans un nožēlojams, un pat prasts, ka man visu izrādes laiku gribējās tikai raudāt- laikā, kad vairums zāles skaļi smēja...
Un zālē sēdēja no skata inteliģenti cilvēki- tā nebija izrāde cietuma vai armijas kontingentam...
Pēc tam ilgi domāju un to pašu vien secināju: katram savs.