puspulkvedi -- ja, iekaapj -tad var labsirdiigi paironizeet par sevi...

Paulam patiik par skaudiibu


http://youtu.be/KxbqQ4W7E0E

tik-tak - visdrīzāk ar neprasmi izrādīt pozitīvās emocijas priecājoties... gan pret sevi, gan apkārtējiem... arī ar neprasmi novērtēt savus rezultātus (arī solīšus uz lielo rezultātu)...
Vistiešāk ieraudzīju un aptvēru to, ilgstoši komunicējot ar cilvēkiem, kuri dzīvo tuvāk ekvatoram ...

mice- atceries zhoklju iedzimtiibu

Ar manu žokļu iedzimtību viss kārtībā. Varu pat smaidīt... un daru to bieži, bet ne nepamatoti.

, kas ir sacijis, ka baidaas... ??... ja man ir labi, smaidu un staroju... ja kaut kas nejiet, kaa vajag, tad nu gan, tas smaids nenaak aara, taa uz pasuutijumu... :)...

kaut kas saistiiba ar s..u

http://youtu.be/JjGd1C6E4ys

Smaidīgs cilvēciņš, nu ja to saka par mazu bērnu, tad vēl pieņemami, bet apzīmējot pieaugušo raisās līdzības ar labdabīgu ciema muļķīti.NU jau labu laiku tiek lietots cilvēciņs, brr.Ja par tēmu, tad pārlieks umpampā optimisms, tāpat kā mūžīgā gaušanās ir līdzvērtīgi, lai gan, ja jau tam otram pagaužoties kļūst vieglāk, tad lai dara tā, jo varbūt cilvēkam tas palīdz izdzīvot, un man jau tikai uzkŗit uz nerviem, nekāda lielāka skāde jau nav.Vispār labi ja viss līdzsvarā.

Pat ja kādam sametīsies nelabi no tā, ka Jums/Mums ir labi, tad tas būs tikai tad, ja tas tiks akcentēti demonstrēts. Es dodu priekšroku tam, ka savu labo omu baudu pats, un pat ja kāds cenšās ielīst man dvēselē, pretīm saņem kādu standratfrāzi:
- Labāk par visiem
- Būtu vēl labāk, nevarētu izturēt
-utt
..., jo tas lielā mērā novirza sarunu citā gultnē, tai skaitā arī neveselīgā intersenta uzmaību, kas ir ļoti būtiski, ja tas varētu traucēt viņam mierīgi gulēt, un turpinājumā radīt kādus traucējumus man.
Jebkurā gadījumā, tas nekādi neietekmē tos pasažieris, kuru uztverē esmu kaut kādā veidā netīkams, un nav svarīgi staigāju es ar smaidu līdz ausīm vai cietu seju :D

indrak -- nezin kaa tas ir iegaajies, jo smaidiigaaks, jo muljkjaaks -- cik nepareizi

Mēs arī kādreiz uz jautājumu kā iet, atbildējām-nepriecājies, labi, bet tas gan bija vairāk apceļoties, savā draugu lokā

Nepareizi saprati, te negāja runā, par to, ka jo smaidīgāks jo muļķīgāks, bet tieši par pašu vārdu cilvēciņš

matador==- Būtu vēl labāk, nevarētu izturēt == shitais ..baigi labs

indrak- jaa, labi, es tikai aizdomaajos, kaa tas taa--- neapstriidot taveejo tekstu

cilveecinjsh ? nu un?nekaadu asociaaciju

Jā, visi šie cilvēciņi, darbiņi, pusdieniņas, kā arī nepamatota uzrunāšana pamazināmajā formā "Junoniņ" - kaut ko liecina par to runātāju. Un liecina to, ka cilvēks izliekas, ka nav patiess, ka grib pielabināties, un ja tie deminutīvi jau ir iegājuši leksikā kā neatņemama satāvdaļa, tad es ar tādiem cilvēkiem cenšos nekontaktēties, cik nu tas ir iespējams. Protams, pavisam bez tiem jau iztikt nevar, bet laikā un vietā.

Tik-tak, frāze: grēks būtu sūdzēties, ir arī manā atbilžu klāstā.

Bet ir reizes, kad atbidu tā: paldies, un jums?

Nu tas tāds nekāds, cilvēks jā, bet cilvēciņš, tas tāpat kā tie pieaugušie Jānīši, Pēterīši(nav domāts konkrēts cilv.).

junona --- nepiekriitu, ne visi, kas runaa pamazinaamajos vardos -grib pieliist, vai ir nepatiesi... un beigu piebilde tavaa tekstaa ir nepaarliecinosha, nu, taa --nodeva pieklaajiibai nesalikt visus vienaa maisaa

Es skatos, ka esmu sacēlusi milzu viedokļu vētru ar savu "cilvēciņu".
Nu re kā sanāk es domāju un rakstu vienu, bet pārējie saprot pavisam savādāk. Katrā ziņā biju domājusi pavisam parastu mietpilsonisku Latvijas iedzīvotāju.

Arī es esmu starp tiem, kuriem nepatīk cilvēk kuri nepārtraukti runā pamazināmās formās, bet nu re arī kādreiz pašai pasprūk!!!!!

Arī pievienojos Junonas teiktajam par deminutīviem... tracina tādi "cilvēciņi". Nu nav, puro, kaut kas kārtībā ar tādu cilvēku, kurš visu laiku runā šādās formās... Tev tā dikten patīk paurķēties par šīm tēmām, papēti, kas tur ir par vainu!