Ja par skaudību, tad ir baltā un melnā skaudība . Baltā skaudība neko ļaunu nenodara, ja pašam gribas līdzināties kaut kam apskaužamam . Manī vienmēr rada baltu skaudību cilvēki ar skaidru un skaistu rokrakstu ... ak, kaut es tā varētu !

Es gan šeit vairāk biju domājusi patiešām par melno skaudību. ka otram var skaust pilnīgi viiss - sākot ar darbu un tā var turpināt par ļoti daudz ko.

merkurs- ui, es pat neatceros, kad pēdējo x kaut ko garāku par vienu teikumu rakstīju "ar roku".

man gan darbā sanāk daudz ko rakstīt ar roku un secinājums ir tāds, ka rokraksts ir nobojājies līdz kliņķim.;)

Nu "vot" . Tad es jau neesmu viens tāds . Un tagad jau tikai dragājam kompja taustiņus ... Man pat paraksts ir izmainījies . Kādreiz bija pacietība uzrakstīt visu uzvārdu, tagad knapi pirmos burtus .

A kā tos skauģus var pamanīt? Vai ta paši piesakās? Jeb ir cītīgi acis jāpēta - skauž maite vai nē...

šovasar biju uz to Muzikālā teātra 7 brīvdabas izrādi’’Grēku kalna dēkaiņi’’.un tur taisni tādu tipāžu, kā junona aprakstīja, apspēlēja viena no Legzdiņu māsām... bija smieklīgi un protams ka pārspīlēti, bet reālajā dzīvē tāds runas veids izraisa nožēlu.

atcerējos to seno Latviešu teicienu - sirdī ledus, mutē medus . Ir cilvēki, kuri prot skaisti un mīļi runāt, bet domā pavisam ko citu . Dažreiz acis nodod . Liekas, ka Staļins bija labākais cilvēku pazinējs . Ja nepatika cilvēka skatiens, tad viss ...

Tā kā man lielos vilcienos ir diezgan vienalga, ko kāds man mazsvarīgs vai nesvarīgs cilvēks par mani domā, tad es tos skauģus (ja tādi ir) vienkārši nepamanu

Junon, es tieši par to. Nu kā var to pamanīt un kad atrod tam laiku...

skaudeeju var atbrunjot pasakot kaut ko lielisku par vinju

Ai, atcerējos - kad bērni dzima, tad mani mācīja tā - jā kāda/s saka ko līdzīgu: "Vai, cik skaists bērniņš!"... utml., tad klusībā pie sevis jānosaka: "Tev pašai/am smuka pakaļa!"

Skauģi man kapu rok pidirallā, pidirallā
Es kapa nebaidos pidiridirallallā

puro - zini, man bija pavisam ikdienišķa saruna ar vienu sieviete - viņa - vai, kā man tur tai darbā, nu tai tur skauž, ka man tā un šitā... Es pasmaidu un sksau - nekā jauna, skaust tak ir cilvēka dabā.;))) Viņa man atpakaļ - viņa nu gan neesot skaudīga... Es neko... runājamies par šo un par to un tad seko teksts - jā, bet kā tas priekšnieks tur var braukt ar tādu mašīnu??? vai viņam vajag tik lielu to barucamo... viņu un braukā visur un kas par to maksā?:)) Nu tad es pasmaidīju un teicu - atbraucām ... tava skaudība ir klāt...
Un praktiski es tikai par šāda veida skaudību arī pati biju domājusi..;)

Kaut kāds murgains tēmas pieteikums ...
Kālab lai baidītos smaidīt, un teikt, KA MAN IR labi, tad kad IR labi ???
Kas Puro tās par cenzūrām, kas liedz paust emocijas !?

Vispār tuvāk tēmai - es viemēr saku, ka man veicas labi.;) jā, saviem pašie tuvākajiem - tiem pasaku - zini - diena bija čābīga un neveicās tā, kā vajadzēja.

kafe, vai tā drīzāk nav sava deguna bāšana visās peļu alās? (tas par kolēģei līdzīgajiem)... psiholoģiski: cilvēki - kontrolieri... Krieviem foršs teiciens: "Ņe tvoja papaša dela"...

inkognito - varbūt tas ir arī tā, kā Tu to noformulēji.:)

..skaudība ir un paliek skaudība- pilnīgi vienalga kādā krāsā... kaut vai varavīkšņaina...

ronya-- lasi taalaak par virsrakstu