Ak, tu mī un žē
Marīn, manis teiktajam nav ne mazākā sakara ar vēsturiskajiem kapu kalniņiem Kurzemē vai jebkur citu. Es runāju par pavisam kaut ko citu.
"Šorīt, ejot uz darbiņu, satiku divus pazīstamus cilvēciņus - Kristīnīti un Jānīti. Jānītis, nabadziņš jau trešo mēnesīti bez darbiņa sēž, sieviņa jau viena pati nevar piepelnīt, re, Jānītis pudelītes nesa nodot uz tuvējo veikaliņu. Bet Kristīnītei gan labi, meitiņa skoliņu pabeigusi, tagad uz angļu zemīti braukt taisās naudiņu pelnīt. Kristīnītei ar solījusies atsūtīt. Nu jā, viņai jau arī tas vīriņš tāds dieva dots cilvēciņš, dikti jau patīk tai pudelītē ieskatīties. Šovakar man pēc darbiņa vēl uz kapiņiem jāaizbrauc, krūmiņi jāapgriež, puķītes jāizravē, tad vēl bodītē kaut kas ēdams jānopērk, varbūt kāda kotletīte jāuzcep, karpelīši jānovāra. Un tad jau vakariņš ar būs klāt un midziņā iekšā"
Es par šito