Labrīt, Matador!
Ja es esmu muļķe, tad nenosaukā tautu, jo lai kāda - tā ir gan Tavējā, gan manējā.TU esi jauns un tādi, kā Tu varētu visu grozīt, ja jau jūtaties tik gudri un pārliecināti par to, ka viss, kas šajos gados noticis ir tikai slikti. Bet tajā vietā lai kaut ko uzsāktu, visi laižas no Latvijas projām.Atbrauc ciemos, uzpravī veselību pie mūsu mediķiem/paldies Dievam, ka vēl tādi mums ir un domāju, ka ir līmenī/ un atkal projām spodrināt citu valstu ekonomiku un tērēt naudiņu brīnišķīgos ceļojumos.
Vai esmu ko mācījusies? Vienu varu pateikt - es ticu tam, ko redzu pati ar savām acīm. Un tas loks bija diezgan ierobežots - viena nozare rajona, tad reģiona līmenī.Zinu, ar kādu atbildību strādāja mani kolēģi, domāju, ka arī pati darīju ko varēju.Droši vien, ka varēja labāk būt, bet ne jau tā, lai tagad kāds visu nolīdzinātu līdz ar zemi.
Tavu minēto stāstiņu neesmu lasījusi, kaut kā nav gadījies pa ceļam.
Pēdējie gadi nav bijuši labākie manā dzīvē. ’Bet no tā, ko redzu un dzirdu, izdaru secinājumus. SAVUS.Nevienam ar viņiem neuzbāžos, bet izteikt tos laikam man ir tiesības. Tāpat kā Tev savējos. Daudzās lietās arī es Tev piekrītu un cienu Tavus spriedumus.
Par Ave Lat neko īpaši nezinu un arī neinteresējos, jo nebija mana kompetence.
Par vēlēšanām - tad jau laiks rādīs.
Un interesanti - cik no emigrējušajiem būs novēlējuši? Kurus interesē, kā tālāk attīstīsies Latvija?