Matador, ar savu IQ nekad neesmu lielījusies un naiva un akla no dzimšanas.
Mani var likt pie sienas, bet savas domas es nemainīšu.
Es zinu, kā noritēja privatizācijas process lauksaimniecībā rajona līmenī... kā piemēram varēja 40 traktoru parku sadalīt 300 kolhozniekiem, vai kolhoza 400 govju ganāmpulku, kuras mitinājās lielās fermās, sadalīt tiem pašiem kolhozniekiem.Dabūja uzņēmīgākie. Daudziem neveicās tālāk darbojoties, bet citi strādā vēl šobaltdien.
Kāds cits variants bija iespējams tad bija iespējams, nemāku pateikt, jo vēl sākās arī zemes atdošana īpašniekiem, kas apgrūtināja lielo kompleksu uzturēšanu.Katrs gribēja savu kaktiņu, savu stūrīti zemes.Un kas notiek ar zemi tagad - apmežojas, pārpurvojas utt
Par pārtikas rūpniecības privatizācijas procesu neizteikšos, bet domāju, ka notika analogi.Nebūtu Šķēle un AveLat būtu kāds cits, bet šaubos vai rezultāts būtu savādāks.
Esmu bijusi Vācijā... Bet nevienā lielā pārtikas uzņēmumā gan ne, tur ļoti izplatīta prakse ražoto pārdot uz vietas saimniecībā, gaļu sieru, desas, dārzeņus.Var teikt sīkražošana. Tas gan bija gadus 10 atpakaļ.Kas traucēja mūsu zemniekiem tādu modeli veidot. Jo valsts atbalsts zemniecībai veidojoties nebija mazs.
Un kas vainas pārtikas rūpniecībai šobrīd? Ak jā, nav vairs slavenā Valmieras gaļas kombināta, kas pārvērtās Triālā un beigās laikam nobankrotēja.
Ja tie privatizācijas procesi notiktu šodien, iespējams rezultāts būtu savādāks.
Bet par to laiku runājot, varētu runāt par citām personām bijušo vietā, bet rezultāts būtu bijis tāds pats.
Jo pamatu privatizācijas procesam Lauksaimniecības ministrijas pakļautības uzņēmumiem, neizstrādāja Lauksaimniecības ministrija, bet gan pavisam cita iestāde.Tā, lūk.
Bet es, Matador, esmu no bērnības pieradināta pie pieticības.Man nekārojas Kungu galda "ēdieni". Lai viņiem laba apetīte!
Neparastā, bet es nodevu balsi, domāju, par pareizo listi.Un gan jau kopā viņiem visiem sanāks pavērst saulītes vaigu arī uz Latvijas pusi.