... principā es sajutu, ka apdirš mani... redz, palicēji ir tupi cilvēciņi, kas nespēj mainīt savu dzīvi(nez, kas man būtu diži jāmaina, ja daru sev tīkamu darbu, patīk vide, tuvie un draugi blakus... kaut kā maksājumus veicu, bet izmisumā nekrītu), maksā nodokļus-nu un?... visur jāmaksā... un klinģeri tur no gaisa krītot un piena upes tekot... a, man ap sirdi labi un silti, ka mani mīļie tepat blaku... un, tagad saprotu, dēls no Anglijas mājās, ka gudrāks par mani bij un neklausīja mani, jo es ar kā aklā vista, viņa laimi biju iedomājusies tur...
..ne jau pirmo reizi jūtu šito-(tā ar pārspīlētu patosu)-MUMS TE. MĒS TE, MUMS TE TĀ UN ŠITĀ... a, jums(sikie Latvijas aborigēni)-TUR ... (te var piesaukt visus autora teiktos vārdus, cik sūdīgi mems te
)
... marīn, es drīz tevi pārspēšu