... njāāā...,
Gaarsa nupat izteica vienu baisu iespēju...,
ja nu šos zaimotājus deportē atpakaļ uz dzimteni,
ta ko tie šeit vairs darīs, visu iespējamo apgānījuši... ?

... nu lai viņi arī domā...

Kādu laiku jau lasu šos murgus- te tādi odkini, beibes, tullmores, sschas, kas sauvus degunus pa īstam nav UK apsildījuši, bet jau tik gudri spriež par visu...
riebjas pat lasīt, ka ir tādi stulbeņi latviešu vidū.

... tieši tā... lai8 cik darņņkīgi, bet tā, kā jūtamiesšeit, mēs nekur citur nekad nevaram justies.
Ne Anglijā, (par kuru iet runa, un kur ir nebūt ne tā vieglākā cīņa par savu vietu zem saules), pat ne visu sapņu un iespēju zemē Amerikā.
Jā, tur ir daudz vieglāk... bet tik un tā, visi saejot kopā dažados letiņu tusiņos runā par Latviju..par MĀJaM..
Zinu ko runaju... tas viss cauri iets..uz savas ādas izbaudīti gan materiālie labumi, gan skumjas un sāpīga pāridarijuma sajūta, gan svešinieka sajūta..

Gribas mājās, kad esi tur!
Gribas.
Un pat nemēginiet iestāstīt pretējo!
Viss aizķeras tikai un vienīgi naudā!
Un ja tā nebūtu, neviens no mums svešiem kungiem nestrādātu!

... un jā... kā jau te anksuamuna rakstija... par nogurušam sejām un skumjajam acīm..un darbu.
Es daudz varētu uzrakstīt(pat nekaunoties) par savu beidzamo darba epopeju UK.
Nu, bet uzrakstišu vien mazliet... kā teikt ieskatam, un lai kāds nedomā, ka tur ir sapņu zeme!

" Vislabākais" pasākums bija pilsētiņa Bostona... kurā katrs otrais ir viestrādnieks, tāds pats plukata kā biju es.

Strādāju dārzeņu apstrādes rūpnīcā, ar nosaukumu "STAPLE".
Netīros .slapjos darba halātos, kurus ejot uz maiņu bija jāpaceļ no uz grīdas nomestas kaudzes, kur tos aizejot bija nometusi iepriekšējā maiņa.
Halāti bija saplēsti... ziemai(jo bija auksts un slapjš) uz visu pārsimts cilvēku rūpnīcu, bija pārdesmir siltas kurtkas, kuras netika nekas ne tīrītas ne žāvētas, slapliem roku galiem, smirdīgas... bet uz izķīeršanu... jo sala slapjumā un aukstumā līsz elkoņiem pa slapjakiem pa lenti nākošajiem salātu kalnie, (pat sniegu pilnajiem) rokoties!

Spectērpu pret slapjumu NEBIJA!!!
Bijām laimīgi, kad kāds no mumsizdomaja ideju, ka var ielīst melnajā mislkastes maisā, izgriežot caurumus galvai un rokām, un otru maisu apsiet ap vidu kā jostu!
Vismaz bijam tag nedaudz sausāki.
Tā arī stāvējām pie konveijera !

Darbu sākot vagars(poļu kungs) nostājās rinda nostādīto vergu(latviešu, leišu, poļu) priekšā, un ar pirkstu iebakstot krūtīs(vēl tik numuru katram vajadzeja) izrīkoja pie kura konveijera katrs strādās.

Pusdienu maizītesēst gājām pa lauku, vējā un sniegā, uz tā saucamo kambīzi, kur bieži vien dala sēdēja pat uz grīdas, jo nepietika vietas pie galdiem, lai apēstu savu maizīti un atpūtinātu kājas..

Varētu rakstīt vēl bezgalīgi.

Vārdu sakot -welcome!!!!!
Es izturēju 3 mēnešus!

Gribētos domāt, ka arī pie mums viss mainīsies uz labo pusi un nāks stabilāki laiki, kad tautieši pārstās domāt par piespiedu emigrāciju, bet aizbrauks tik pasauli apskatīt un pieredzi iegūt strādājot svešajā zemē.

LZ nu baigi skarbi..kur tad siem darba innspekcija...

Sapņu zeme ibio

Muahaha

Es saprotu ka epizodiski brauc pelnīties, bet kad dzimteni izmaina labākas dzīves pēc.Nesaprotu.Un vēl pieņemt viņu tikumus, dzīvesveidu... +publiskos portālos lamāt savu dzimteni par sūdu bedri.
Tur tikai purnā jādod un atpakaļceļu lai aizmirst.

Es arī sabučoju Satanu par šito tekstu.

Un vēl...
Domāju, ka aizbraukušie, kuri tur strādā savā specialitātē ( bet tadu gaaaaaužām maz ), tie jau neko. Bet ja Tu aizbraucis stradā par kaut kādu šinderi, palīgdarbos... tu taču esi izkritis no jebkādas darba aprites, ar laiku atrofējies un zaudē profesionālās iemaņas. Un lai arī viens otrs gvelž par kādreizēju atpakaļbraukšanu... da nafig Tu tāds arī te Latvijā būsi vajadzīgs. Kam? Un kādā statusā? Un kāpec? Būsi kādu laiku treknāku sviestmaizi ēdis un tas arī viss.


Jā, welcome :)

..anksu, skarbi, bet patiesība 100%.
Un ja nebaidītos jūs te nogarlaikot, varētu vēl daudz ko rakstīt par piedzivoto šai sapņu zemē!

Ja vēlas reklāmu, lai pārtrauktu izbraukšanu, pietiktu ar slepeno kameru šo to pafilmet tur.

Un tad palaist Latvijā pa teļļuku.

..jā, versijj, tieši tā!
Arī man pagāja vai pusgads, kamēr caur ērkšškiem tiku šeit atpakal normālā darba apritē...
Jo pazaudēts 8 mēnešu prombūtnes laikā bija viss!

Tādu gliemežvācēju filmu jau netrūkst... gana atskatītas, Bet ir arī pavisam labi piemēri. Cik var ņemties!? Katrs taču pats izvēlas, kā un ko darīt. Neviens, es domāju, aiz labas dzīves nekur neskrien un visi grib atgriezties... un arī atgriežas, ja ir iespēja. Nevajag taču vispārināt! Katrs gadījums ir savādāks. Un, starp citu, arī rakstā par to ir teikts. Ja pats nejēdz uzvesties vai esi mierā ar apstākļiem, kādus te l-z apraksta, tad pats vainīgs. Starp citu, es vēl atceros, kā l-z runāja, kad grasījās aizbraukt... Bija pavisam citi teksti...

Un tad, kad te iepriekš teicu, ka no man zināmiem aizbraukuši tādi, kam Latvijā ne izglītības, ne darba, ne karjeras iespēju... varu vien piebilst, ka pareizi darījuši. Jo viņiem jau nebija un nav ko zaudēt. No nulles var sākt arī citur. Speciālistiem šitāds lēmums gan nopietni jāpārdomā, ļooooti nopietni. Vai ir vērts. Vai domādams, ka pacelies spārnos, Tu patiesībā tos pats sev neapgriez...

mice te aizgaja runa par to, ka brauc, dari..bet nenicini Latviju(māti un tēvu)...
aj ir kam tas viss tuksa skanja laikam..man ta nav..
citadi es nevaretu no sirds nodziedat "Saule.Perkons.Daugava"...

Puikas skolā no pirmā septembra vairs nav divu foršu skolotāju- jauna ģimenīte. Aizbrauca piepelnīties vasarā ... un palika tur. Lūk tā...

abi bija pedagoģijas maģistri un bērniem patika... :(

Anksu... nav jau tā, ka Latviju noniecina, bet kārtību, kāda te ir. Visi grib dzīvot savā dzimtenē... pārsvarā.

... pie kārtības, kāda šeit ir, arī paši esam līdzatbildīgi..., vairāk vai mazāk, bet esam...

esam gan..jāsak ar "sikumiem"" pasiem sevī...
kamer slaves visadus lembuģjus un tantes gaidis tadus ar pukjem. pie tiesas zālem... tipa labas zaglis pats zog un citiem ari atmet..ta ari turpinasies..
kamēr dos celju policistam kukuli..
kamar musu veči nerūpesies par saviem bērniem..
kamēr..kamēr..

... jā gan..., kamēr, kamēr...,
kamēr ignorēs vēlēšanas un ņerkstēs, ka nekas tikvaitā nemainīsies, nekas arī nemainīsies...

Latvietim nez kāpēc bieži vien iznāk iespļaut kāpostu bļodā, no kuras pašam nākas ēst pēcāk. Visi esam līdzvainīgi, ka esam politiski, ekonomiski neizglītoti, tuvredzīgi. un man ļoti patīk frāze- ko Tu personīgi esi devis valstij...