Manā skatījumā intensīvs un nepārtraukts emocionāls kairinājums ir bīstams, jo kā jau cilvēka organismā iekārtots, ar lauku vājinās vai zūd konkrētā kairinājuma uztvere, kas izraisa vēlmi pēc intensīvāka kairinājuma (ja runa par ko pozitīvu), tāpēc, pieaugot pēc šādā principa, sekas var būt neprognozējams, un var atstāt iesapidu ne tikai uz pašu lietotāju, bet apkārtējiem cilvēkiem... Savukārt manā gadījumā, vadot ikdienu iespējami līdzsvaroti un harmoniski, man pilnībā pietiek ar periodiskiem saasinājumiem, bez nepieciešamības paaugstināt kairinājuma intensitāti... Par negatīvajiem ruināt nav vajadzības, jo domāju, ka adekvāta cilvēka prāts apzināti nevēlās negatīvas emocijas, kur nu vēl pieaugošā lielumā...
Manā skatījumā kaifs nav nemītīgā kairinājumā vai tā pieaugumā, bet procesa viļņveidīgumā, lai ir nepārsātināts kontrasts.
0
0