Pienene. 1)Pienākums. 2)Pienākums. 3)Vecāki liek; Dzīve spiež; pats grib. Un tas, cik labi students pabeidz skolu ir atkarīgs no vairākiem aspektiem.

Es pabeidzu nesen, vecāki nelika

:)
kamēr rakstīju, tikmēr krots jau nākamo komentār paguvis uzrakstīt. mans komenrtārs bija par iepriekšējo.:)

Pienene, baudkāra attiecībā uz ko? Uz seksu? Lūdzu, mīlējies, līdz paiet vairs nevari! Uz saldumiem? Nu tur gan ir gribas trūkums. Uz dzeršanu? Gribas trūkums.
Krot, Tu nudien nevari cilvēkam pateikt, ka viņa motivācija nav liela! Nu un, ka tikai varbūt iedomas? Motivācijas būtība nemainās.

.. kad vecāki lika, tad spurojos un pretojos..;) kad sapratu pati - man tas ir nepieceišams darbam, karjerai.. tad arī skolu pabeigt varēju:)

Ja godīgi... tad apzinos, ka es neesmu no stipras gribas cilvēkiem... jo GRIBU dzīvot, nevis sevi ierobežot...

griba te ir domāts kā gribasspēks vai kā gribēšana?tā īsti nevaru pret vakaru iebraukt... vai tomēr par abiem jēdzieniem... jo tie nedaudz bet tomēr atšķiras.kā ir ar mani -es vēl paformulēšu pie sevis.un tad pastāstīšu.

pienen, Tev acīmredzot nav motivācijas, lai sevi ierobežotu. un tādā gadījumā - priekš kam?

ja ņemam temata rezultātam īso versiju, tad nākas secināt, ka cilvēka rīcību tas gribasspēks ietekmē gan lielā mērā, bet tas nedod vienmēr gaidīto prieka sajūtu par sasniegto, jo cilvēks ar niecīgu gribasspēku var mierīgi justies ne mazāk laimīgs, jo ne ar ko necīnās! Jo vairāk gribasspēka, jo slimīgāka tieksme meklēt problēmas, lai sevi visu laiku nodarbinātu.. ja problēmas pietrūkstas, tās tiek mākslīgi radītas :(

Laikam motivāciju var traktēt arī kā MĒRĶI. Ja gribi kaut ko sasniegt, tad pašam ir jānosprauž mērķis un jāveic viss iespējamais tā sasniegšanai.
Parasti šāda virzība uz mērķi ir saistīta ar daudzām neveiksmēm, un tad patiesi ir vajadzīga griba šo mērķi nepazaudēt un turpināt viorzīties tā sasniegšanai.
Ja griba jātur saitē, tad tā nav griba... griba ir tā saite, kas tevi pašu notur mērķa sasniegšanas sliedēs
Skan jau drusku plakātiski, bet tā tas reālajā dzīvē ir.
Var redzēt piem. kā veicas rehabilitācijā tiem, kam mērķis ir, un tiem, kas to uztver visai miglaini.

Pienene, personīgi man ir tā, ka ar gribasspēku dzīvot ir vieglāk un priecīgāk!
Desperados - runa iet par gribasspēku, ne gribēšanu. Gribēšana - tas tā vairāk vai mazāk patvaļīgi.

Krot, man nudien ir vajadzīga griba, lai justos patiesi laimīga!

jā, mērķis ir svarīgs. tas gan.

Tas jau skaidrāk... jo tad nu ir gana saprotams, kāpēc vienai lietai griba ir, citai nav...
Griba tā kā vienāda ar pašdisciplīnu...

cilvēki ar lielu gribasspēku ir kā bebri - nākas visu laiku kauko grauzt, lai zobi nespiestu uz smadzenēm! :-)

šitam gan nepiekrītu - man ir vajadzīga griba, lai justos patiesi laimīga... vai nu arī katram savs... es bieži esmu laimīga tāpat, jo apkārtējie mani tādu dara... pat ja es pati ne..

Jā, bez pašdisciplīnas nekur!

griba - patiesībā tās ir katra vēlmes... ko vēlies panākt vai sasniegt.

krot - "zobi nespiestu uz smadzenēm! :-)

>positive
lai justos laimīga kādā savas dzīves parastā dienā- ir daudz svarīgāk saņemt labu seksiņu nekā labu gribasspēku! Griba var padarīt cilvēku veiksmīgu nevis laimīgu! :)

nu jā... reizēm tā griba iedzen cilvēku stūrī... jo cilvēks izdzen sevi tā, ka aizmirst priecāties par dzīvi...