>inkognitoo
var jau izteikties arī bik garāk :) ..Reāli runa iet tikai par dzīves sniegtām epizodēm..bet katrai medaļai ir arī otrā puse.. jo visam jābūt kaucik gan līdzsvarā, gan harmoniski sakārtotam, kas uz gribu un emocijām attiecas, vai ne? :-)
Faktiski ir tā- ja protam labi apslāpēt sliktās emocijas, tad arī labās apslāpējam tikpat vēsā mierā, kaut tas ne vienmēr būtu pareizi, jo tas saucas par harmoniju- lai nebūtu tā, ka varam kliegt no prieka par foršu dāvanu, bet nevaram uzkliegt par to, ka kāds besī nervus :) ..Un tā savaldība ir visai nosacīta - sabiedrībā varbūt esam savaldīgi, bet divatā varam atļauties vairāk un tad savas emocijas kontrolējam mazāk- ļaujam sev reizēm "uzsprāgt", lai nesāktu iekšēji gruzdēt :)
Bet tava doma man diez ko nepatika.. es tomēr uzskatu, ka cilvēkā krāsainību uztur gan sliktās emocijas, gan labās.. ja man blakus gadās kāda pārāk pozitīva būtne, tad tas uzdzen reizē gan apbrīnu, gan miegainību.. man nepatīk suņi, jo tie visu laiku luncina asti.. tā gadās
0
0