Turies kamēr vari, un kad vairs nevari, turpini turēties...

Cik cilvēks var izturēt... laikām daudz...

Ir tāds teiciens, ka cilvēkam nekad netiek uzlikti tik pārbaudījumi, cik viņš nevarētu izturēt.

Pat galvēnais, ka vīrs to nesaprot... viņam tagad nav daudz uzmanības...

Tos visus teicienus katrs labi zina un citiem iesākā... bet kad viss notiek... tad notiek ar Tevi...

tad lai vīrs maksā kādam aprupetajam..vai pelna tik, lai Tev nav jastrāda..
a citadi, lai nepukst

Bet mammai un tēvam gribas sava bērna mīļumu... lai tas būtu blakus... noglāsta roku un pasaka labus vārdus... diez vai svešs cilvēks to var aizvietot...

Es to saprotu tā, ka vīram ar jāiesaistās, kaut vai mājas solis lielāks uz sevi jāpaņem. Šī situācija jau tāda, ka nav citu variantu.

Alana, bet šeit jau neviens neko Tev nevarēs ieteikt vai palīdzēt, Tev pašai jebkurā gadījumā vajadzēs tikt ar visu galā. Teicieni un uzmundrinājumi vismaz nedaudz liek pasmaidīt

Vai Tavam vīram vecāku pašam nav vai arī vienkārši vēl nav bijusi vajadzība pēc šāda veida atbalsta savai otrajai pusei...

alana..bet vinji tak vel ir VIENS OTRAM..tas nekas ka veci un slimi bet ir...
nav ta, ka cilveks ir vens patc

Viņš laikām nav gatavs... kā sievas nav mājās no rīta līdz vakaram... ka arī brīvdienās...

Tēvs invalīds(nav vienas kājas)un mamma palīdzēja, kā varēja līdz tam brīdim, kamēr varēja... tagad arī slimnīca...

Nevar jau tagad bļaustīties kāds vīrs sliktais, ka nesaprot to. Jāsaprot, ka cilvēki ir dažādi un dažādi rīkojas neierastās situācijās. ;)

nu ja es domaju, ka daudzi cilvēki nesaprot to "priekos un bēdas" jēgu..
vinji precoties dzird tikai teikuma pirmo dalju...

Esmu tādā... ka nevaru vairs runāt ar vīru... nevaru atrast vajadzētus vārdus, ko viņam pateikt...

Varbūt venkārši nevajag cilvēkam uzmākties ar savu saprašanu.

Piekrītu Anks... -grūts niks.
Varbūt, ka tomēr vajadzētu to slogu dalīt?
Kaut, ir jau arī tādas ģimenes, kur strikti noteikts katra darāmais. Un, ja Tev parādās kas klāt darāms - tā ir tikai Tava problēma.
Kad šadala rūpi, nav tik smaga, un tad, varbūt arī vecim atliks laiks.

Sadalī... būtu labi... domāšu...

Alana, nedusmojies uz vīru. Ja viņš jūtas pamests un lieks šobrīd, varbūt tiešām uztici arī viņam kādus pienākumus savu vecāku aprūpē. Būs "pri ģeļe", būs kopā ar Tevi un būs viss ok. Cilvēks jau šo un to nesaprot, kamēr pats ar to nav saskāries.

Visiem ir dažādi raksturi... un kaut kā nesaiet kopā... vīram ar maniem vecākiem...