Akkk... Karmena, (ne)parastā, Anksunnamuna...
Kā -- UN CIK?! -- Tu esi jauki paaugusies! Kur palikusi tā, sev sveša tēva ar viņa -- Tev svešo -- meitu iznīcinoši žultainā apsmējēja un Olitai utt. piebalsotāja?
Prieks, ka esi paaugusies un vari kādreiz būt pozitīva, -- nianse jau vienkārša, pat interneta skolotāji/skolotājas un mācītājas/mācītāji nāk un iet, bet kaut kur tuvumā paliek gan meitas, gan izaug dēli, kas, dzīvesprieku un labu garastāvokli atguvuši, patstāvību sev izkarojuši un nu... kādreiz kašķīgu Mammu var pacelt ar gandarītu smaidu un arī nest, un ne tikai tad, kad nepieciešams, -- arī aiz nekonstruktīva un -- it kā -- nelietderīga mirkļa prieka...
Kas tur ko nesaprast? :) Kamēr ’dels nevar pacelt, atliek piedomāt par diētām... Kad dēls izaug, tas taču vairs nav svarīgi, -- vai ne?