Uhhh, kas par lustēm un kaislībām...
Olita... :) Labprāt arī realitātē redzētu un gandariti labdabīgu smaidu pavērotu, Tevi kopā ar brašu dēlu blakus ejam, -- un ar savu ierasto ironiju un sarkasmu noķīķerētu uz nīgrajām tantēm un ne mazāk nigrajiem onkām, kuri uz Jums abiem skatītos žultaini, iznīcinoši, neķītri...
un... Olita, es atgrieztos pie viegli ironiskā un atkārtoti labdabīgā smaida, ar skatu atgriežoties īpaši pie Tava silueta..., -- lai, pēc tauta-a ell-vē-ē ienākšanas, paraktos komentos un no arhīva iepostētu tos Tavus komentus, kad pirms pāris gadiem ar vēsi aprēķinātu gaidāmo rezultātu te ierakstīju godīgi emocionālu savu prieku, Rīgai pa vidu man pašam ejot kopā ar savu meitu, kopīgi izklaidējoties un ar perifēro redzi vērojot garā veco un uztverē nīgro tantuku/"omķeņu" un žultsonku reakcijas... īpaši labi šīm izklaidēm noder veikalu lielie skatlogi ar labām atspīdumu iespējām...
Varbūt Versija mācēs atcerēties -- memuarēs!
-- savas atmiņas par patiku lasīt emocionālu personiskus pozitīvos pārdzīvojumus...
Un bus te daudz jauka, ko -- kā parasti -- pozitīvu teikt Desperados, Anksunnamunai neparastai, Haijamai-x ...