Būtībā, ja reiz cilā valodas lietojumu un vajadzību, tad problēma nav necieņā, šovinismā, bet tā meklējama motivācijas trūkumā un nepieciešamībā. Lai cilvēks kaut ko darītu tam ir vajadzīga motivācija un ieinteresētība (ne tikai ne latviski runājošajiem-latviešiem ir tieši tā pat) - ideālā variantā materiāla
Piemēram kādi pabalsti, papildus sociālās sgarantijas, utt. Tas ko es redzu patreiz ir tas, ka šī valsts nevar parūpēties pat par latviski runājošajiem... Kādu signālu saņem nerunājošais... ? Kam viņam to vajag... Cieņas pēc? Nu beidziet! Latvieši bieži vien viens otru un Latviju ciena mazāk kā cittautieši. Nav nekādas atdeves, lūk arī nav rezultāta, un Ingmara izska ļoti loģisku un izprotamu pozīciju.