Vai tā ir atkarīga no tautības? Vai gadiem? Vai meistarības? Vai profesijas?
Manā iestādē rit Viņa Augstība Remonts...
Strādā 2 brigādes. Vieni runā latviski, ar tiem tiešām ir paveicies, strādā kā dievi.. jumta darbos ar ķiverēm, bēniņos pie siltināšanas kombinzonos, respiratoros. Visu savācot, saslaukot, glīti un ar smaidu un prieku.
Otri - velk apkuri, runā citā valodā, uzvedas kā ziloņi trauku veikalā.. ja viņam būs jāuzkāpj uz galdiņa, kuram uzklāta sedziņa, tad viņš arī uzkāps, to pat nost nepabīdot, nerunājot par to, ka ko uzklās... un izskatās, ka darbs viņiem ir ienaidnieks, kurš ir nevis padarāms ar smaidu..bet ar dusmām pieveicams.. rezultāts jau būs labs, bet...
Varbūt tikai sagadīšanās..