brīžiem tā sirsnība līdz apnikumam. gribētos pastumt nostāk.

bet man darbā remontdarbi bija pagājušā vasarā - renovēja manu iestādi. jaukts darba kolektīvs nacionālajā ziņā, un visiem cepuri nost. darba laiku ievēroja līdz minūtei. pēc peregara no rītiem neviens nesmirdēja. nelamājās. rupjāko teicienu dzirdēju latviski - zēns pie mana loga ko darīja un nebija pamanījis, ka šajā telpā tomēr kāds strādā, citi visi atvaļinājumā. un tad nu viņš kādam paklusi teica - padod man to sūdīgo līmeņrādi. pīpētājus dzenāju abu tautību - nez kā nevarēju ieskaidrot, ka ir tikai viens logs, aiz kura sēž viena būtne, kurai nepatīk, ka kabinetā nāk dūmi. tieši zem šī loga pīpinātāji pulcējās.. un runāja abās valodās.

toties, kad renovēja skolu pretī manam dzīvokļa logam - no agra rīta līdz vēlam vakaram h..., bļ..., visādas mātes un visādi zb biezā slāni nesās pāri sporta laukumam. tā bija cita firma.

... nu, pētījumu, kā kura tauta apveltīta ar darba tikumu man nav:)... bet, kamēr mums cēla liftu, novērojums man bij tāds, - divi rok, pārējie seši stāv un skatās... un, laikam, gudrus padomus dod... un, to es novēroju gandrīz katru dienu...

oli... vieni un tie pashi rok, vai tomeer-pamainaas lomaam...

... tā īsti nenopētīju, gan jau mainījās... bet, tak varēja visi rakt... bet, tur jau arī citos darbos, ne tikai rakšanas, to varēja redzēt...

..ni zin. 8 h rakt no vietas nav praata darbs.. ..atpuushoties jaaa...

Par santehniku - trāpījās viens renovācijas darbs vecā mājā. Brigāde - latvieši... bet, piedodiet, no laukiem...

Tādu vienu pagrūtu mezglu man nācās pašam noblīvēt, šiem zēniem prāts bija par īsu...
Tāpēc domāju, ka viss no paša cilvēka atkarīgs nevis tautības. Ja ir kādreiz ļauts strādāt pa roku galam, atradināt ir grūti. Bet ja kopš jaunības iemācīts, ka kārtīgi jāstrādā - tā tas arī paliks.
No padlaikiem tāds vārdiņš сойдет ir ieviesies, un tas ļoti daudz ko izsaka

Spare1, piekrītu par soiģot attieksmi kā epidēmiju, ko vēl arvien grūti apkarot. Īpaši celtniecībā, metālapstrādē -- jomās, kur no produkta ārpuses klientam nqav iespēju redzēt, kas un kā darīts, kas = vispār nedarīts. Pamatskolā daudziem liekas, ka kādreiz dzītā glītrakstīšana un rasēšanas pamati bija lieki, tomēr uzcītību tie priekšmeti trenēja. Padomjlaika lumpenproletārisms cilvēkos turas un tiek pārmantots.

Iepriekš te paspīdēja tādu proletāriešu tradicionālais iebildums: a cik viņiem maksā? Ja esi samaksai piekritis, tad, esi tik mīļs, šancē un vairs nežagojies, citādi velk un padomju lumpena klasiku: i zivtiņu apēst, i uz mārrutkiem uzsēsties, i ar asaku neaizrīties.

Vakar vieni beidz darbu visu aiz sevis saslaukot, savācot, gaismas izslēdzot , otrie - visās telpās, kur strādājuši, visas gaismas atstātas degot, durvis līdz galam vaļā .. tā neuzkrītoši jau audzinu, bet nokaitināt arī negribas..

Strādājot lielā kolektīvā, mani novērojumi, ka darba ražīgums un kvalitāte no nacionalitātes nav atkarīgs -LV dzimušie un augušie cittautībnieki savu mentalitāti daļēji ir zaudējuši -visu izšķir audzināšana .

Kāds šefs tads arī kolektīvs, agrāk teica kāds zirgs tādas vagas..:))

Maigoni, uz visiem gadījumiem to nevar attiecināt, mani Bosi bija.. pī-pī-pī..., bet darbu vienmēr izdarīju pēc labākās sirdsapziņas.
Laikam jau tomēr audzināšana

..ja maksaatu no izstraades, padariitaa darba un kvalitaates, tad jau attieksme pret darbu ar buutu citaada, iipashi slinjkjiem...

jana0123, ir darbi kur nevar samaksāt pēc padarītā..:)

pasife, tādēļ jau šefi BIJA nevis ir..:)) Es nostrādājis jau gadus 33 vienā kantorī un nomainijušies vismaz 20 pi-pi-pi un arī strādāju tā kā vajag strādāt nevis tos pi-pi-pi klausos..:))

..ja maksaatu no izstraades, padariitaa darba un kvalitaates, tad jau attieksme pret darbu ar buutu citaada, iipashi slinjkjiem...

Absurds. Cilvēks, kurš neprot savu darbu, to neprot arī tad, ja viņam daudz par to maksā. Dzīves atziņa.

nu. 1 gan - izslavētais latviešu darba tikums ir fufelis.

Un vēl... pārmācīt pa jaunam sušķi, nejēgu ir stipri grūtāk un laikietilpīgāk, nekā iemācīt rūpīgi un no jauna nepratēju...

novērojums no manas malas.Lai valstī bezdarbs milzīgos apmēros, pat zemas kvalifikācijas darbiniekus dabūt nav viegli.ik sezonu mums nāk cilvēki straumītē, kā mucā bez dibena, nāk un nāk, laikam pa vienām durvīm iekšā-pa otrām ārā... negrib strādāt smagu netīru darbu.Protams protams-atalgojums krities vismaz 2kārt.bet ja tu esi bez darba un bez nekā, tad pat maza alga ir lielāka par to neko.un ja vasaras beigās no visa lielā caurgājēju pulka nostabilizējas 3-5 palicēji-tad tie arī ir strādātāji... un attieksme pret darbu cita un prasības augušas(es cienu un saprotu-sevi jāpārdod pēc c iespējas dārgāk), bet atdeves mazākas kā vecajiem kadriem. ja aiz katra jaunuļa jāstaigā pakaļ nedēļu- tas ir tikai normāli, pat divas-kamēr visu iemācās visu saprot un visu iegaumē... bet ja tas turpinās mēnešiem-skaidrs-tur tik pīppauznieks būs.pēc tautības nešķiroju.pati būdama no slinkā gala iecietīgi skatos, ja cilvēkam lēni iet, bet viņš cenšas, bet ja negrib censties- tad cieņas nav.

versija... neredzu nekaada absurda.. ... dziives lielaako dalju esmu straadaajusi darbu no izstraades...
gribeeju nopelniit-taapee straadaaju. ... vairaakiem vienu un to pashu darbu(ciparu-kantor)darot alga-lielaakaa no maazaakaas atshkjiiraas apm.+- uz 100ls...

vēl novērojums rāda- kad ienācu savā darbā- bijām kolektīvs ap 20 plus mīnus... gan sievas gan vīri. pīpēja lielākā daļa vīru un kādas 2-3 sievas.Tagad.kad cigaretes nenormāli dārgas palikušas un algas kritušās, kurš nāk-tie smēkētāji, reti kurš nepīpē... un sievas- biezā slānī kūpina. jaunas un vēl jaunākas.tas varbūt neattiecas uz darba kultūru, bet kaut kas tomēr man neiet kopā.