atvainojos par garo citātu, bet te ir par to, kas tad ir amiši. ļoti īsi un vispārīgi, bet tomēr.
Amišu saknes rodamas Šveicē, kur reformācijas laikā no 1525. līdz 1563. gadam izveidojās radikālā anabaptistu kustība, kas vēlējās "reformēt reformatorus". Vēlāk, 17. gadsimta beigās, no tās garīdznieka Jākoba Ammana vadībā atdalījās reliģisks atzars, amiši, kas savu nosaukumu atvasināja no kustības priekšgājēja vārda. Bēgot no reliģiskās vajāšanas, Ammana ideju sekotāji 18. gadsimta sākumā masveidā sāka pārcelties uz Ameriku. Lielākā daļa no viņiem patvērās Pensilvānijā, ko tolaik uzskatīja par vajāto konfesiju pārstāvju patvērumu.
400 gadu pēc kustības rašanās tās sekotāji vēl joprojām strikti ievēro Bībeles mācību un savulaik pieņemtos nerakstītos likumus, tā dēvēto Ordnung. Viņi seko Bībelei literārā nozīmē. Un novēršas no tiem, kas to reiz zaimojuši. Reliģiskās ceremonijās rituāli cits citam mazgā kājas. Tā dēvētais Ordnung nosaka amišiem dzīvot pieticīgi, būt mēreniem, rezervētiem un klusiem. Tas regulē amišu privātos un sabiedriskos dzīves ritus. Nerakstītie likumi paredz nodošanos Dievam un kalpošanu kopienai. Zīmīgi, ka šo vēstījumu amiši nodod no paaudzes paaudzē, bet necenšas tam pievilināt jaunus sekotājus no ārpasaules.
Savas pārliecības dēļ amiši izvairās no kontakta ar moderno pasauli. Viņu vidū nav pieņemts skoloties tālāk par astoto klasi. Turklāt tās nav vispārizglītojošās skolas, bet gan pašu amišu uzturētas klases, kurās pulcējas dažādu vecumu bērni. Skolās pasniedz skolotāji, kuri savulaik paši ieguvuši astoņu klašu izglītību. Tieši šādā skolā šīs nedēļas sākumā iebruka pienmašīnas šoferis, kurš, atriebjot 20 gadu vecus notikumus, aukstasinīgi sašāva desmit meiteņu vecumā no septiņiem līdz 13 gadiem. Piecas no viņām jau guldītas zemes klēpī. Lieki piebilst, ka šis notikums satricinājis visu amišu kopienu. Savstarpējā atbildība un kopienas sajūta ir svarīgākais, kas amišiem ir dots.
0
0