No 2009. līdz 2011.gadam
vispirms Ivara Godmaņa, pēc tam Valda Dombrovska vadītā valdība šajā finanšu iestādē ieguldījusi 143 miljonus latu. Tas ir gandrīz trīs reizes vairāk, nekā pērn ieguldīts airBaltic.
Tomēr klusums politiskajā un sabiedriskajā telpā liek domāt, ka
valsts naudas ielikšana bankā, kura divos gados - 2009. un 2010.gadā - zaudēja vairāk nekā 118 miljonus latu, nevienam bažas neradīja. Bez šī atbalsta banka būtu bankrotējusi, jo tās pamatkapitāls un rezerves 2008.gadā bija nedaudz mazākas par 60 miljoniem latu.
Pagājušajā nedēļā, kad valdība pieņēma lēmumu apstiprināt četru no LHZB izdalītu biznesa nozaru pārdošanu, kā arī ieguldīt bankas pamatkapitālā vēl 25 miljonus, gan iekšējā, gan ārējā opozīcija pēkšņi pamodās. Daži koalīcijas partneri izteica neapmierinātību, ka lēmums parādījies pēkšņi, savukārt
Saskaņas centrs un ZZS sūdzējās, ka necaurskatāmā pārdošana notiek pircēju interesēs.
Varētu priecāties, ka beidzot kāds pievērš uzmanību šim jautājumam, jo valdības rīcība saistībā ar LHZB nekad nav izcēlusies ar atklātību, nav arī bijuši īsti skaidri bankas biznesa mērķi.
Būdama valsts banka, tā pirmskrīzes gados lielāko daļu līdzekļu veltīja komercdarbībai, izsniedzot hipotekāros kredītus un aizdevumus uzņēmējiem, kurus teorētiski tikpat labi būtu varējušas apkalpot komercbankas. Eiropas Komisijas 2009.gadā veiktajā vērtējumā par valsts atbalstu LHZB lasāms, ka tā gada jūnijā tikai 36% bankas aizdotās naudas veltīti attīstības kredītiem. Tie ir aizdevumi, kurus valsts pēc skaidri definētiem kritērijiem subsidē, lai veicinātu konkrētu tautsaimniecības jomu, piemēram, lauksaimniecību vai mazos un vidējos uzņēmumus, kuri dažādu tirgus nepilnību dēļ no komercbankām aizdevumus nevarētu saņemt.
Tomēr
lielākā daļa bankas naudas aizgāja tīri komerciāliem aizdevumiem un, spriežot pēc bankas rezultātiem, radīja lielu papildu slogu nodokļu maksātājiem tieši krīzes laikā. Spare1, as U like it?
Kā redzams minētajā EK 2009.gada atzinumā, valsts drīkstēja ieguldīt naudu bankas glābšanā, tikai pateicoties Latvijas solījumam, ka LHZB līdz 2013.gada beigām pilnībā atteiksies no visas komercdarbības un kļūs tikai par attīstības banku. Pēc šī EK Konkurences ģenerāldirektorāta atzinuma LHZB pārveides plāni nonāca arī starptautisko aizdevēju redzeslokā, un Latvijas 2010. un 2011.gada vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju ir piebārstītas ar neizpildītiem Latvijas valdības solījumiem šo procesu virzīt uz priekšu. Piemēram, 2010.gada 20.jūlija saprašanās memorandā ar Eiropas Komisiju Latvija apņemas līdz mēneša beigām pieņemt darbā konsultantu, lai līdz septembrim valdība varētu izstrādāt un iesniegt Konkurences ģenerāldirektorātā «visaptverošu bankas pārveides plānu».
Taču
valdība šīs apņemšanās nepildīja un bankas pārveidi vilka garumā. Tas kļuva par tik nopietnu nesaskaņu cēloni starp valdību un starptautiskajiem aizdevējiem, ka 2011.gada vidū viņi ķērās pie smagākiem ieročiem. Latvijas Bankas kontos stāvēja aizdevēju jau pārskaitītie 649 miljoni eiro (454 miljoni latu), taču 8.jūnija saprašanās memorandā ar EK parādījās noteikumi: Latvija varēs šo naudu izmantot tikai tad, ja būs progress LHZB un Citadeles bankas pārdošanā. Šīs prasības lika valdībai rosīties. 2011.gada 16.jūnijā tika pieņemts pārdošanas konsultants
SEB Enskilda, kas agrāk jau bija izstrādājis pārveides plānu, un 1.novembrī valdība apstiprināja pārdošanas stratēģiju, kura paredzēja no LHZB nodalīt sešus komercdarbības virzienus un katru no tiem izlikt pārdošanai.
Pagājušajā nedēļā šis process sasniedza nozīmīgu starpfinišu līdz ar četru šo pakešu pārdošanu:
Swedbank nopirka privātpersonu un juridisko personu komercaizdevumus, norēķinu un noguldījumu pakalpojumus, kā arī līzinga kompāniju
Hipolīzings, bet
SEB banka iegādājās pensiju 2.līmeņa pārvaldīšanas paketi. Nepārdota palika nekustamo īpašumu pakete un nekustamo īpašumu aģentūra
HipoNIA. To pārdošanas process turpinās, un ir cerības to noslēgt līdz gada beigām, tādējādi izpildot EK prasības.
Lai gan patlaban netiek publiskota cena, par kuru četras komercpaketes realizētas, pārdošanas organizētāja
SEB Enskilda pārstāvis Mārtiņš Krūtainis atzīst, ka tā ir starp 10% un 30% zemāka par pašreizējo bilances vērtību. Tā gan esot maksimāli iespējamā pašreizējā tirgus situācijā.
Taču
zemākā pārdošanas vērtība izraisīja nepieciešamību bankā no valsts puses ieguldīt vēl 25 miljonus, lai aizpildītu radušos robu LHZB bilancē un saglabātu valsts īpašumā paliekošās bankas daļas kapitāla pietiekamību. Tiesa, kā skaidro Krūtainis, šī summa atbilst agrāk prognozētajai, un tā jau 2011.gada budžetā tika rezervēta šim nolūkam.
Svarīgākais jautājums šajā procesā ir nevis opozīcijas sūdzības par «steigu», bet gan -
kāpēc valdība līdz šim ir bijusi tik naska milzīgas naudas ieguldītāja un tik gausa bankas reorganizētāja? Stipri iespējams, ka cena būtu labāka, ja pārdošanas process sāktos jau 2010.gadā, pirms Latvijas banku sektoru sašūpoja notikumi ap
Krājbanku un
Swedbank un kamēr starptautisko finanšu vidi vēl nebija pārņēmis tik dziļš pesimisms par eirozonu un tās bankām. Taču
valdība sāka rīkoties tikai pēc finanšu spiediena, un vēl tagad Latvijas Bankā stāv 150 miljoni eiro aizdevēju naudas, kurus Latvija varēs saņemt tikai tad, kad LHZB pārveide būs beigusies.
Vai šī tūļāšanās varētu būt saistīta ar ietekmīgu cilvēku interesi novērst LHZB līdzšinējās komerdarbības izslīdēšanu no valsts rokām?
Publiski ir zināms par visdažādāko politisko novirzienu elites pārstāvjiem, kuri paši vai viņu ģimenes locekļi tieši vai caur uzņēmumiem ir ņēmuši kredītus Hipotēku bankā: Andris Šķēle, Ilmārs Rimšēvičs, Valdis Dombrovskis. Šādi aizdevumi var ļoti slikti beigties - LHZB tiesā prasīja no bijušā premjera Valda Birkava trīs miljonus latu par kredītu, kura ķīlu izsolē pārdeva tikai par 160 000. Vai bankas bilancē vairs neslēpjas līdzīgi kredīti, un vai tikko ieguldītie 25 miljoni būs pēdējais nodokļu maksātāju ieguldījums bankas glābšanai? Varam tikai cerēt, ka atbilde uz abiem šiem jautājumiem ir - jā."
Spare1, Tu sevi te bauriem parasti pozicionē kā amerikāniski politpareizu onkuli, ko possovetiskie aborigeni nespej novertēt un saprast... Tad nu izstāsti, lūdzu, sejienes mazprātīgajiem, ar ko Dombrovskis no Šķēles atšķiras, no Birkava, ar ko VD par Rimševicu gudrāks un labāks, -- kadēļ ar |Vienotību veiksmes stāsts saistāms!