Spare, piekrītu Tavam pragmātismam, bet... ja valsts būtu Mēs, nevis Viņi, tad galvenais būtu tas, ko viņi dēvē riebīgā vārdā par populismu, nevis bezgalīga klanīšanās rietumu pieredzei, no kuras aizgūstam ne jau algu apmēru, ne jau atbalstu ģimenēm.Aizgūst gan jau arī pozitīvo, bet lielākajai tautas daļai tas nav jūtams.

Spare1, Spare1...

"grēko ne tikai Latvijas Meži bet arī LDZ un Latvenergo arī."

Ne jau minētie valsts uzņēmumi grēko un paši piesakās naudu Vienotības reketierim Jaunupam! Vienotibas reketieris Jaunups un daži viņa "kolēģi" pazemo valsti, piespiežot atdot valsts naudu Jaunupa utml. privātpasākumiem! Ne mazak nožēlojams ir Vienotības finansu ministrs Vilks, kurš jau vairākus tādus "ziedojumus" -- "likumam" atbilstoši! -- ir klusām parakstījis! Tieši klusām parakstījis, -- ne reizi Vilks kā politiķis par sadu valsts izlaupīšanas formu nav izteicies, ne ar 1 vārdu nav protestējis, vien gļēvi iekļavies meinstrīmā! Toties tas pats Vilks atļāvies pateikt, ka ar aizbraucējiem valsts neauklēsies, -- tad, kad šams to teica, izklausījās, ka pats sevi ar valsti identificēja... Kad no sociuma pa muti dabūja, tad gan no sevis atvainošanos izspieda...

Toties premjers pirmrindnieks/veiksminieks folklorstastnieks Dombrovskis ar abam ķepinam tur acis ciet, lai tik’ neredzētu to visu un priekš par katru interviju, kur vinam jautajumus par šo aklumu neuzdod.

Ne mazāk smiekligi, -- tagad, kad pat Vienotības Āboltiņa pamanijusi, ka Jaunupa reketu tauta redz, novērsusies no savas partijas kasiera, un, kad tas pieteicies līgt ar Vienotības vadību Āboltiņas personā mieru, tad Āboltiņa aizsūtījusi šim ziņu, lai stāv rindā un gaida pieņemšanu vispārējā kārtā...

Tādi mums te tie partijiski demokrātiskie (?!) valstinieki.lv ..., kam nekritiski, bez iebildumiem, nodokļus maksāt.
Forši, vai ne?

Ja valsts būtu MĒS... viela pārdomām kas tad to VALSTI MUMS uz kakla uzgrūda?
Nevar uz okupāciju atsaukties, vainot nelatviešus - stulbums.
Paši tak esam to Valsti veidojuši lielākā vai mazākā mērā.
Gadu desmitiem bija prakse, ko valsts iedos, tas būs. Ja kas nepatika, sūdzējās arod vai partijas komitejās ( stingri ierobežotā tematikas lokā).
Ja vīrs pa kreisi aizlaida, bija Biedru tiesa, ja sieva sūdzējās
Tik, ja desa veikalā bija rindā jāizstāv - tur nekādas sūdzības nepieņēma, jo tika paskaidrots, ka esam ceļā uz komunismu, un ceļā daudz ēst ir kaitīgi
Nesenā socaptaujā parādījās, ka vismaz puse Latvijas pilsoņu grib lielāku Valsts regulējumu, kas manuprāt ir nonsens.
Valsts regulējumu vēlmes Latvijā ir pārliekas, un tā ir viena no Latvijas nelaimēm - smaga, korumpēta ( daļēji) birokrātija, visvairāk apakšējos līmeņos.
Un sekas arī ir nespēja vai nevēlēšanās lauzt pierasto SISTĒMU, kas rada DAŽIEM nevajadzīgas priekšrocības, un iespēju ietekmēt notikumus sabiedrībā.
Te minētais Jaunups ar basketbola darījumu neapšaubāmi ir izrīkojies tā, ka par polītiķi es viņu neuzskatu, tikai neesmu pārliecināts, ka cits viņa vietā nebūtu rīkojies tāpat, jo tradicionālā SISTĒMA paredz piem. telefonrīkojumus.
Viens man precīzi zināms piemērs: Šlesers pavēlēja Magonim par LDZ līdzekļiem izgaismot dzelzceļa tiltu un apmaksāt visu laiku tēriņus par elektrību un gaismekļu uzturēšanu. Un tas turpinās visu laiku tā, kaut ministrs ir cits.
Tik SISTĒMA ir saglabāta.
Tāopēc nevis jāblēdās ar nodokļiem, bet aktīvāk jālīdzdarbojas polītikā, lai šo sistēmu izjauktu

Tu pats teici, ka politiku nevēlies kustināt/tajā darboties/, a tagad tāds uzsaukums ;D

spare... tā sistēma ir kārtīgs astoņkājis. Līdzdarboties politikā ir bijis mēģinajums. Jā, ar uzrāvienu un domu kaut ko novērst tajā stulbajā korupcijā. Es teikšu tā - pietiek ar dažiem mēnešiem, lai aptvertu, ka neko nevar izdarīt. Spēles noteikumi tiek kontrolēti jau no pirmās zilbes, ko izsaki.
Un tā arī sanāk, ka ir Vini un ir citi.

No " Dzīvnieku fermas " izlauzties diez vai izdosies. Viņi neiztur pārbaudi ar varu.

Spare1, pa-a-aldies!

Lielisks Tavs piemērs par Šleseru, -- šis piemērs, manuprāt, uzskatāmi parāda, ka Šlesers, ko Vienotiba un KNAB tā apkaroja, vismaz ar pavēli Magonim ir nesalīdzināmi sabiedrībai labāks par "labākās" partijas suvenīru Jaunupu. Dzelzs tilta izgaismojums krāšņo pilsētu, krāšņojumu var ieraudzīt ikviens, kurš to grib redzēt, un vēl arī tie, kuri tiltu vakarā/naktī ierauga tiltu netīšām. Žēl, protams, ka Magonim pašam šī investīcija prātā neienāca.

Spare1, liela sabiedrības daļa vēlas valsts regulējumus vispirms tādēļ, ka tagadējai sistēmai un tas realizētājiem netic, -- redzējām taču Repši, kurš saubagoja/talantīgi safektēja miljonu sev, tikpat ciniski staigāja ar karogu ap baznīcu un baznīcā zvērēja vēl ciniskāk. Sabiedrības daļu šis cinisms ir pārliecinājis, ka sistēmas piedavātā teorija "pie mums" nav iespējama.

Rp. visiem pēc kārtas:
- es nevaru politikā darboties sava dzimšanas gada dēl, pārāk sens tas ir, kā ar’t tad man būtu jādara tas, par ko saņemtu daudz mazāk kā patreiz. Pāšā sākumā drsku piedalījos un divi tā laika ministri ar mani bija ļoti draudzīgās attiecībās un mani uzklausīja vispirms tāpēc, ka biju labi informēts par rietumu pasauli, bet tad parādījās Ivars Bārs un citi peļņkāri vīri, un es atgriezos pie sava pamatdarba;
- vai kaut ko var labot - domāju, ka jā, bet tad masveidīgi jāiesaistās politikā nelūrot pēc siltas vietas;
- jā, varas pārbaudi daudzi neiztur, tāpēc jau saku, ka tādus var kontrolēt tika skaits, kas balso par vai pret pašu partiju iekšienē, ir jāpiedalās daudzēm, kas līdzīgi domā, tad kaut ko var mainīt. Kaut ir acīmredzams, ka es nevarētu vienā partijā ar <mariinu> būt - pārāk radikāli atšķiras mūsu uzskati...
Zinu piemērus, kad PRIVĀTfirmas velta šo to pilsētai vai valstij, bet tās ir PRIVĀTFIRMAS ( Maersk uzcēla jauno Kopenhāgenas operu un atdāvināja to pilsētai bez jelkāda valsts varas uzspiediena, tik ceļot prestižu iedzīvotāju vidū), bet Šlesers bruģēja ceļu uz Rīgas mēra krēslu, jo saprata, ka par premjeru nekļūs, kaut daudzreiz esmu no viņa dzirdējie, ka tūlt, tūlīt pat tādiu kļūs.

"Maersk" pie labas gribas, visticamāk, varētu nopirkt arī visu Latviju un Latvijas tautai uzdāvināt -- tāpat kā Kopenhāgenas operu. Grūti tautai būtu vien ar ikdienas apsaimniekošanu... )
Ar Dombrovski ir vienkārši, = nekas labs, bet šõbrīd neka labāka nav. Arī tad, ja nofektēs Hipotēku bankā sievas neatdodamā kredīta Ls 1, 2 miljonus, citi spētu nofektēt vēl vairāk. Uz Ventspili skatoties, pilsētu kopš 1986. gada ir cēlis un uzcēlis Lembergs, kurš, protams, šo to pievāc sev. Pietiktu Lembergu nelaist Rīgā, -- lai paliek Ventspilī un saimnieko tur: jo ir vesels bars, kurš gribētu Ventspilī tikt pie varas, bet nav pagaidām neviena, kurš spētu Ventspilī ne tikai tērēt, bet arī būvēt. Ja papildus vēl sarēķinātu visu naudu, ko iztērējis KNAB un prokuratūra, -- pārsimt cilvēku, kuri "apkaro" Lembergu kopš 1996. gada, Rīgā varētu diezgan daudz labu būšanu uzbūvēt...

Mariin, derētu gan palaist Lembergu uz Rīgu, lai pamāca saimniekot ar stingru roku.Te Ventspilī visi jau ir izmācīti.

Es tomēr principu gribu akcentēt - privāuzņēmējs var darīt ar savu naudu ko grib. Valstij piederošā uzņēmuma - tikai tik daudz cik īpašnieks resp. Valsts liek un ļauj.
Man nav pieejama kredītvēsture nevienam Hipotēku bankas klientam, izņemot to, ka esmu sekmīgi no turienes ar savu naudu prom, un Swedbankai pat netuvošos, tāpēc notiekošais Hipotēku bankā mani maz uztrauc.
Tik, ja ir runa par Lubānas ielas māju, tur diezgan dzīvīgi viss izskatās, jo braucu bieži tur garām.
Sliktāk ir ielas otrā pusē, kur orientālā stilā ir uzcelta ēka, kas nu jau mēnešus 5 - 6 atrodas letarģiskā miegā.
Var jau būt, ka tur kredītu ir ņēmis Dombrovskis, Vilks, Āboltiņā vai Zaķis, bet man nav ziņu ka tas tā būtu, un tieksmi augšminētajiem uz orientālismu neesmu pamanījis.
Atliek cerēt uz <mariina > vispusīgajām zināšanām par kredītņēmējiem

Spare1, par Ārijas Dombrovskas un MK juridisko lietu padomnieces, VD mājdraudzenes, Sandras Bukanes sarežģīto atdodamo/iespejami neatdodamo kopkredītu Ls 1, 2 mil. rindu māju grupai "Vējziedi" u.c. info net-ā = pietiekami. Hipotēku banka ir valsts/nodoklmaksātāju nauda, tādēļ nav īsti pilsoniski izlikties, ka LHZB problēmas pilsoņus neskar. Nu jau gan labaka dala no LHZB pārdota zviedru kartējiem banksteriem pa leto, iepriekš vēl vairak tajā naudas ieguldot nekā "Air Baltic", -- visai logiski, ka par to priecaties ka par AV un VD vienotības panākumiem un augsto profesionalitāti... man kaut kā nesanāk...

Ja valsts rīkotos ka privātīpašnieks, butu labi. Privātīpašniekam nav nebeidzamais naudasmaiss, kur pasmelties bez atbildības.
Par to jau arī ir stāsts.
Man, ka privātīpašniekam ir jamaksā par idiotisku naudas izdošanu.
Par Dombrovska sievas biznesu. Tas nebūtu tik sāpīgi ja uz vispārējā fona, tas nebūtu izņēmums. Daudzus iznīcināja līdz galam, tikai šitos ne. Neviens no valsts neiestājas par banku patvaļu. Es tieši tā uzskatu - patvaļa.

Sākšu ar <tik-tak>... mani drusku smīdina zināma eksaltācija visdažādākajos komentos ... visā pasaulē... visiem zināms... daudzi no mums... ut.
Vispirms par bankām.

N reizes esmu teicis - pret ļaužu stulbumu zāļu nav. Bankas nerīkojās patvaļīgi, bet tikai tā kā Līgumā noteikts.
Līguma likumību nezinu vai kāds būs pārsūdzējis... laikam jau viss bija likumīgi. Secinājums - alkatība sagrāva dažu karstās naudas tīkotāju, un tas arī viss.
Banka ir biznesa institūcija, un tās mērķis ir - pelnīt, un tikai. Bankai nav jāveic nekādas sociālas funkcijas.
Neviens nespieda parakstīt līgumu, kam nav iespēja sagatavot spilvenu, ja kas slikts notiktu.

Par to, ka "daudzus iznīcināja"... esmu redzējis aizdīķī, ka patiesi iznīcina, jo jāpārceļas uz dzīvi vagoniņos vai patversmēs... skats nebūt nav iepriecinošs. Latvijā neesmu neko tādu redzējis. Mūsu humānais padsociālisms ļauj mierīgi dzīvot tālāk, tiesa, ar mazākām ambīcijām.
Par idiotiskām nayudas izdošanām... gadās, ka arī privātīpašnieki tērē tur, kur tas nebūt nebūtu nepieciešams, bet reizēm daļai īpašņieku ir savas - specifiskas intereses, un tās uzvar loģiku. Tas tipiskāks lielu koncernu vidū.

Tadgad <mariins4x4>.
Cik zinu, HZB pamatkapitālu veidoja pamatā no Privatizācijas fonda līdzekļiem, tātad ne nodokļu naudas. Bet tas nav principiāli.
Būtība ir tā, ka ļoti iespējams daļa kredīta jau ir atmaksāta un informācija ir vai nu nepareiza vai nepilnīga, tādejādi man patiesi ir vienalga, kas kuram un cik, ir parādā. Tas nekādi neietekmē manu viedokli ar ko šīs komunikāciju fragments - lielā sporta balstīšana no Vaslsts vai Valsts uzņemumu līdzekļiem

Spare1, tikko, vēl šogad, LHZB tika iebērti 25 miljoni budžeta latu. Kopumā, 2, 8 rreizes vairāk nekā valsts ieguldīja "Air Baltic". Tādēļ man nemaz nav vienalga, kā daži valdoņi un viņu radi rīkojas at pēdējās valsts bankas atliekām. Starp citu, jau 4 gadus no pamatsummas Dombrovskiene ar družku nav atdevušas ne lata (nav daudz Latvija kreditgrābēju ar tik krāšņām kredītbrīvdienām), toties Bukaniene no LHZB uz Rietumu banku savu pusmiljonu uz Rietumu banku pārvilka tieši pa tik mazām porcijām, lai tās likums neprasītu deklarēt. Turklāt Rietumu banka nav zviedru banka, par kurām tā rūpējas VD un AV...

Es neinteresētos par Dombrovsku & Co famīliju naudu, ja Vienotība tik skaļi nenodarbotos ar meligu pašreklāmu, borējot mazzinosajiem/mazlasījušajiem, ka Vienotība tik godīga, tik pareiza, tik laba, toties, redz, Lembergs tads un šitāds... Interesanti, ka Vienotībā ka partijā gandrīz nemaz nav uzņēmēju, -- lielākoties budžetnieki vien, kam izdevīga uzblīdusī Latvijas pārvaldes armija. No partijas, kam elektorāts birokrātisks nav ko gaidīt, ka isinās birojžurkas, no bezbernniekiem Dombrovska un Vilka nevajag gaidit, ka saprātīs, kādēļ bērnu vecāki nebalsos par Vienotību, kas negrib, lai Rīgā par velti skolnieki brauktu uz skolu, -- Vienotība uzreiz rūpētos par bankām utt., utml.

Olivia, ar Ušakovu kopā Lembergs RD sēdēs gan sulīgkrieviski lamātos regulari: droši zinu, kā tas Ventspils Dome notiek -- no parliecinoši uzticamiem avotiem/cilvēkiem... Tomēr, ja lamašanās palīdz, man nav lielu iebildumu... )

Intreresanta informācija - kāds ir avots?
Es nerunāju par pamatkapitāla palielināšanu

Un kāpēc ne par pamatkapitāla palielināšanu -- arī? Mūsu/pilsoņu/nodokļmaksātāju naudas izmantojums, lai zviedri banku nopirktu par apšaubāmi zemu cenu...

No 2009. līdz 2011.gadam vispirms Ivara Godmaņa, pēc tam Valda Dombrovska vadītā valdība šajā finanšu iestādē ieguldījusi 143 miljonus latu. Tas ir gandrīz trīs reizes vairāk, nekā pērn ieguldīts airBaltic.

Tomēr klusums politiskajā un sabiedriskajā telpā liek domāt, ka valsts naudas ielikšana bankā, kura divos gados - 2009. un 2010.gadā - zaudēja vairāk nekā 118 miljonus latu, nevienam bažas neradīja. Bez šī atbalsta banka būtu bankrotējusi, jo tās pamatkapitāls un rezerves 2008.gadā bija nedaudz mazākas par 60 miljoniem latu.
Pagājušajā nedēļā, kad valdība pieņēma lēmumu apstiprināt četru no LHZB izdalītu biznesa nozaru pārdošanu, kā arī ieguldīt bankas pamatkapitālā vēl 25 miljonus, gan iekšējā, gan ārējā opozīcija pēkšņi pamodās. Daži koalīcijas partneri izteica neapmierinātību, ka lēmums parādījies pēkšņi, savukārt Saskaņas centrs un ZZS sūdzējās, ka necaurskatāmā pārdošana notiek pircēju interesēs.
Varētu priecāties, ka beidzot kāds pievērš uzmanību šim jautājumam, jo valdības rīcība saistībā ar LHZB nekad nav izcēlusies ar atklātību, nav arī bijuši īsti skaidri bankas biznesa mērķi.
Būdama valsts banka, tā pirmskrīzes gados lielāko daļu līdzekļu veltīja komercdarbībai, izsniedzot hipotekāros kredītus un aizdevumus uzņēmējiem, kurus teorētiski tikpat labi būtu varējušas apkalpot komercbankas. Eiropas Komisijas 2009.gadā veiktajā vērtējumā par valsts atbalstu LHZB lasāms, ka tā gada jūnijā tikai 36% bankas aizdotās naudas veltīti attīstības kredītiem. Tie ir aizdevumi, kurus valsts pēc skaidri definētiem kritērijiem subsidē, lai veicinātu konkrētu tautsaimniecības jomu, piemēram, lauksaimniecību vai mazos un vidējos uzņēmumus, kuri dažādu tirgus nepilnību dēļ no komercbankām aizdevumus nevarētu saņemt.


Tomēr lielākā daļa bankas naudas aizgāja tīri komerciāliem aizdevumiem un, spriežot pēc bankas rezultātiem, radīja lielu papildu slogu nodokļu maksātājiem tieši krīzes laikā. Spare1, as U like it?



Kā redzams minētajā EK 2009.gada atzinumā, valsts drīkstēja ieguldīt naudu bankas glābšanā, tikai pateicoties Latvijas solījumam, ka LHZB līdz 2013.gada beigām pilnībā atteiksies no visas komercdarbības un kļūs tikai par attīstības banku. Pēc šī EK Konkurences ģenerāldirektorāta atzinuma LHZB pārveides plāni nonāca arī starptautisko aizdevēju redzeslokā, un Latvijas 2010. un 2011.gada vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju ir piebārstītas ar neizpildītiem Latvijas valdības solījumiem šo procesu virzīt uz priekšu. Piemēram, 2010.gada 20.jūlija saprašanās memorandā ar Eiropas Komisiju Latvija apņemas līdz mēneša beigām pieņemt darbā konsultantu, lai līdz septembrim valdība varētu izstrādāt un iesniegt Konkurences ģenerāldirektorātā «visaptverošu bankas pārveides plānu».


Taču valdība šīs apņemšanās nepildīja un bankas pārveidi vilka garumā. Tas kļuva par tik nopietnu nesaskaņu cēloni starp valdību un starptautiskajiem aizdevējiem, ka 2011.gada vidū viņi ķērās pie smagākiem ieročiem. Latvijas Bankas kontos stāvēja aizdevēju jau pārskaitītie 649 miljoni eiro (454 miljoni latu), taču 8.jūnija saprašanās memorandā ar EK parādījās noteikumi: Latvija varēs šo naudu izmantot tikai tad, ja būs progress LHZB un Citadeles bankas pārdošanā.



Šīs prasības lika valdībai rosīties. 2011.gada 16.jūnijā tika pieņemts pārdošanas konsultants SEB Enskilda, kas agrāk jau bija izstrādājis pārveides plānu, un 1.novembrī valdība apstiprināja pārdošanas stratēģiju, kura paredzēja no LHZB nodalīt sešus komercdarbības virzienus un katru no tiem izlikt pārdošanai.
Pagājušajā nedēļā šis process sasniedza nozīmīgu starpfinišu līdz ar četru šo pakešu pārdošanu: Swedbank nopirka privātpersonu un juridisko personu komercaizdevumus, norēķinu un noguldījumu pakalpojumus, kā arī līzinga kompāniju Hipolīzings, bet SEB banka iegādājās pensiju 2.līmeņa pārvaldīšanas paketi. Nepārdota palika nekustamo īpašumu pakete un nekustamo īpašumu aģentūra HipoNIA. To pārdošanas process turpinās, un ir cerības to noslēgt līdz gada beigām, tādējādi izpildot EK prasības.
Lai gan patlaban netiek publiskota cena, par kuru četras komercpaketes realizētas, pārdošanas organizētāja SEB Enskilda pārstāvis Mārtiņš Krūtainis atzīst, ka tā ir starp 10% un 30% zemāka par pašreizējo bilances vērtību. Tā gan esot maksimāli iespējamā pašreizējā tirgus situācijā.


Taču zemākā pārdošanas vērtība izraisīja nepieciešamību bankā no valsts puses ieguldīt vēl 25 miljonus, lai aizpildītu radušos robu LHZB bilancē un saglabātu valsts īpašumā paliekošās bankas daļas kapitāla pietiekamību. Tiesa, kā skaidro Krūtainis, šī summa atbilst agrāk prognozētajai, un tā jau 2011.gada budžetā tika rezervēta šim nolūkam.
Svarīgākais jautājums šajā procesā ir nevis opozīcijas sūdzības par «steigu», bet gan - kāpēc valdība līdz šim ir bijusi tik naska milzīgas naudas ieguldītāja un tik gausa bankas reorganizētāja? Stipri iespējams, ka cena būtu labāka, ja pārdošanas process sāktos jau 2010.gadā, pirms Latvijas banku sektoru sašūpoja notikumi ap Krājbanku un Swedbank un kamēr starptautisko finanšu vidi vēl nebija pārņēmis tik dziļš pesimisms par eirozonu un tās bankām. Taču valdība sāka rīkoties tikai pēc finanšu spiediena, un vēl tagad Latvijas Bankā stāv 150 miljoni eiro aizdevēju naudas, kurus Latvija varēs saņemt tikai tad, kad LHZB pārveide būs beigusies.
Vai šī tūļāšanās varētu būt saistīta ar ietekmīgu cilvēku interesi novērst LHZB līdzšinējās komerdarbības izslīdēšanu no valsts rokām? Publiski ir zināms par visdažādāko politisko novirzienu elites pārstāvjiem, kuri paši vai viņu ģimenes locekļi tieši vai caur uzņēmumiem ir ņēmuši kredītus Hipotēku bankā: Andris Šķēle, Ilmārs Rimšēvičs, Valdis Dombrovskis. Šādi aizdevumi var ļoti slikti beigties - LHZB tiesā prasīja no bijušā premjera Valda Birkava trīs miljonus latu par kredītu, kura ķīlu izsolē pārdeva tikai par 160 000.


Vai bankas bilancē vairs neslēpjas līdzīgi kredīti, un vai tikko ieguldītie 25 miljoni būs pēdējais nodokļu maksātāju ieguldījums bankas glābšanai? Varam tikai cerēt, ka atbilde uz abiem šiem jautājumiem ir - jā."


Spare1, Tu sevi te bauriem parasti pozicionē kā amerikāniski politpareizu onkuli, ko possovetiskie aborigeni nespej novertēt un saprast... Tad nu izstāsti, lūdzu, sejienes mazprātīgajiem, ar ko Dombrovskis no Šķēles atšķiras, no Birkava, ar ko VD par Rimševicu gudrāks un labāks, -- kadēļ ar |Vienotību veiksmes stāsts saistāms!

Es nepretendēju uz banku speca lomu, tak pārkreditēšana (S. Bukane) ir pilnīgi normāla parādība.
Neko nesaprotu arī par deklarēšanu, to reizi gadā veic, un ar tranzakcijas apjomu deklarācijai nav nekāda sakara.

Arī banku kapitāla palielināšana ir normālā parādība, ja pārdošanas darījuma cenu tas ceļ.
Kā var runāt par bankas pārdošanu, ja cena vēl vispār nav noteikta?
Gribēt jau var jelkuru cenu, bet dabūt var tik cik var.
Nedomāju, ka Swedbank ar jau esošajām kreditēto problēmām vēl ar prieku uzkrauj sev kaklā pārējos kredītus.
Te kaut kas nav kārtībā.
Vai nu es esmu par dumju, jeb sarakstītas ir blēņas.