Visfeināko "pliķi" var dabūt, ja esi spiests uzturēties kopā kādu laiku ar "dzīves padibeni". Piem., slimnīcas palātā ar lauztu kāju, kur viena balta, pareiza, pūkaina, bet otra - nonarkojusies, neizglītota bomzene. Izrādās abām sāp līdzīgi, abas līdzīgi pēc māsiņas pasauc, abas zin, kas ir vecāki, abas izjūt mīlestību, naidu, utt. Izrādās, ka te tās atšķirības vairs nav starp kastām, tik katrai savs dzīves redzējums un pieredze. Šajā dotajā brīdī abas lūzeres. Ja viena no viņām vinnētu loterejā kādu pusmiljoniņu, tad... ??? Kura veiksmīgāka. Traki nosacīti tas viss.
Es domāju, ka ir dikti daudz mazturīgu cilvēku, kuri tomēr gribētu dzīvot mierīgāk nedomājot par katru santīmu kaut gan strādā melnu muti un pārsvarā jau tie arī ir tie, kuri uzskata, ka citi, bagātāki ir veiksminieki. Vai, ja jau piedzimuši tur, kur pārticība.Un īstenībā jau nabadzīgais arī strādā, lai vairotu bagātā bagātību...
Laba filma bija "Pirms nolikt karoti". Tur tā arī bija, ka vienā palātā ar nedziedināmu slimību miljonārs un auto remontnieks. Atrada kopīgu valodu, visi cilvēki vien esam.