uz darba instrumentiem nedrīkst taupīt (a tas ta vairumā gadījumu ilgtermiņa ieguldījums!), uz izglītību nedrīkst taupīt un uz veselību nedrīkst taupīt. un ja nākās taupīt uz izpriecām, tas slikti atsaucas uz garīgo veselību.
a nākās taupīt uz visu - nu, mēs ģēniji, esam 1-kārši un pieticīgi, bet ne
TIK pieticīgi!
vakar grāmatas atpogāšanā (reportāža nāks no pakaļas, patlaban fonā konvertējās ne no luterāņiem uz pareizticīgajiem, bet no PSD uz JPG!!) žurnaļuga Viesturs saka "jūs takš esiet maksātnespējīgi", esot avizē lasījis - es saku, Tu takš pats žurnālists un tici visam ko lasi? un stāstu, ka Tapals nespēj gan algas samaksāt, bet līzingu -pīzingu par dienesta auto pie Dzidras pakaļas maksā (un tā viņas pakaļa tā pati, kuru grozīdama viņa stundām stāsta, ka tagad tādi laiki, ka katram pašam sava pakaļa jāgroza!), a vot ar pārvietošanos gan kādu laiku būs švakāk, jo jāgaida Daiņa pensija - lai Dainis var bencīnu ieliet!
nu, Viesturs nesmejās. pajautāju, ko tā un izstāstu, kā Boriss Irai (mani kaimiņi smirdīgajā komunaļņikā Ģertrūdes ielā 22) reizi nedēļā mēdza degunu salaust un kā viņa pati iepravīja un nebēdāja, ja šķībi saauga, jo zināja, ka nākareiz, kad salauzīs, varēs iepravīt pareizi. Viesturs joprojām nesmejās. un motivēja to tā, ka tas tik ļoti kā viss, ko viņš katru dienu redz un dzird, ka par SHIT’ādām lietām jau izzviedzies un vairs neatrod par smieklīgām esam.
vot tā.
arī taupīgs. bet necik daudz nav sataupījis - viņam pieder viss, kas mugurā, razkladene un čupiņa ar vecām avīzēm. un tā žurnālistam, kurš gan raksta ar lodeni uz no burtnīcas izplēstām lapām, bet labi un kuram arī pāra grāmatas iznākušas. a vienā reizē ņerkstēja, ka pēdējās džīnas draud izjukt un nokrist no pakaļas, saku, paņem pazļivōnā uz svara - nē, to ne, viņam redz esot estētiskas, higiēniskas un/vai ētiskas dabas iebildumi pret lietotām parpalām!