tā nahālīgi uz citu rēķina cenšos nedzīvot. ne ētiskas, ne estētiskas, ne higiēniskas dabas iebildumu dzīvot uz pilsoņa, kuram naudas pilna pakaļa un kuram priekš manis nav žēl, man nebūtu. bet tas teoretiski - praktiski vai nu nav naudas, vai tomēr ir žēl.
kopu cūka nebarojas © MMārcis Bendiks
katrā kantorī, kur kas kopistiks - kafija, atejas pods (un platekrāna tualetes papīrs ar oderi!), kancelārijas preces un galu galos darbs un nauda, kāds kādam vairāk vai mazāk sēž uz astes. (
kā man riebjās nahvostņiki!)
kā šodien atceros - sovdepa laikā raidījums TV - jaunais gads - izdala visiem piepūšamos zaķīšus un saka:"piepūtīsim katrs savu zaķīti lielumā proporcionāli tam, cik lielus vērtējam savu ieguldījumu kopistiskajā darbā!".
nu, dažiem tas zaķītis un kājām nestāvēja, a viens nabags pūta un pūta sarkans palikdams līdz tam, ka zaķītis pārplīsa.
es bez liekas kautrības varu teikt, ka manā kantorī uz manas un vēl 3-6 astēm sēž kādi 8 nahvostņiki.
a taupīgs visādi esmu. vot dara instrumentus cenšos pēc iespējas lētāk pirkt, bet sūdus gan nepērku.