... bože moi... laimīgas, nelaimīgas... pat procentuāli tiek rēķināts... kas tā vispār par pludiņu teoriju...

Protams, ka tā ir teorija, nevis universāla patiesība, citādi jūs klanīdamas galvu teiktu - tā ir tā ir :)
Bet cik esmu novērojis, ļoti bieži tieši tā arī veidojas situācija kolektīvos. Protams tas nav vienmēr, bet tāds modelis ir izplatīts. Jo galvenā problēma jau ir tajā, ka "man lūk nav tas, kas ir viņai" - augums, dzīvesveids, vīrs, pareizais amats, alga, bērni, vecāki, utt. Iemeslus var atrast miljoniem.

Protams tas ir novērojams arī vīriešu kolektīvos, bet mazākā mērā, jo viņiem mazāk interesē kas ir citiem, kā tas kas ir pašam - respektīvi mērķis ir dabūt kaut ko konkrētu, nevis besīties, ka otram tas jau ir.

Bet tie protams ir tikai novērojumi un nav universāla patiesība :)

..man jau šķirt, ka stāsts ir par skaudīgiem un nenovīdīgiem ļaužiem..un, tas ir arī viss...

Jā, to es cenšos arī pateikt :)

... dāmas... es biju kolektīvā, kur 70 sievietes..un 3 kungi..:)))))
Un nu jaaa... nepratu, 100% nepratu taja iekālauties!
Un pat negribēju!
Jo kopīgu tēmu nebija nu nekadu!
Un par biroju te runa neiet...

Un es jau nesaku, ka es tā labiņa... nebūt ne!
Un mani jau brīdinaja, ka nez vai spēsu ar savu raksturiņu tur iedzīvoties..
Tā ka... zinaju, kur eju!
Nu, lai nu kā, man tuvāks puišu kolektīvs, tur viss ir daudz vienkāršāk, saprotamak un man sirdij tuvāk!
Bet VISLABāK strādāju viena... nu ko lai dara, nemīlu cilvēkus..:)))

... tagad šo pašu tēmu es varētu izvērst- "latviešu" un "ne-latviešu" kolektīvu apcerei..
kā izturās latvieši šeit UK viens pret otru un kā redzu cittautiešus...
... gandrīz vai paralēles varētu vilkt ar "sieviešu" un "Vīriešu" kolektīviem...