Spare, nav tak nekāda nelaime, katrs var kļūdīties

Spare, nav tak nekāda nelaime, katrs var kļūdīties

es jau arii nodomaaju, ka junonai ir taisniiba, bet nokluseeju

Tas gan man patika: vislabāko nodomu vadīta <junona> NOKĻŪDĪJĀS, nosūtot vēsti 2 reizes... bet varbūt ne viņa???

Mana pele nokļūdījās Bet dubults neplīst

Cik labi ka ir peles...

... dernij... jap..Tev taisnība! Ja proti lišškēt, runāt par to, kas galīgi neinteresē, salda balstiņā dūdot un savu personību nu nekadi neizrādīt9un nedod Dievs vēl manos gados tik nepieklājīgi izskatīties..īsus brunčus valkat, neklanīties utt)... tad var dzivot!
Tā ka es esmu pilnīgs pretstats šai teorijai... tad tādas tiek noknābātas ļooti āri!
Nu... neesmu no tā plastilīna...
Tāpēc... labak dzivošu tomēr turpmak sev tuvā un saprotamākā pasaulē!

Kaut ko jūs te murgojiet tagad.
Mēc visas bijām košas un personības, nebija nekādu lišķu. Un īsie brunči ne visos birojos "" piestāv"". ja pati to nesajēdz, tad var arī paknābāt.

. teiciens, noknābs tevi kā vārnas... man tagad ir skaidrs:)))

ja vairums knaabaa vienu, tai vienai buutu veelams padomaat, kaapeec

Es domāju, ka katrā jaunā kolektīvā ir jāiedzīvojas. Katrs jauns cilvēks ienes kādas jaunas vēsmas. Bet, ja ienāk ar pozu - es te tagad vienīgā lielā persona un daru kā gribu... nu tad... ir kā ir.

Es atkārtošos, bet piekrītu tiem, kuri saka, ka viss ir atkarīgs no pašas. Ar kādu attieksmi kolektīvā ienāksi, to pašu dabūsi atpakaļ. Es 16 gadus nostrādāju sieviešu kolektīvā, kur bija tikai 4 veči, divi no tiem geji, otri divi arī nebija ņemami vērā (toreiz bija par vecu) un kādas 20 sievietes. Vēl šodien, kad eju garām vecajam darbam, šad tad ieskrienu papļāpāt, jo mums bija superīgs kolektīvs, daudzas jau sen strādā citur, bet kādas 7 vēl aizvien ir turpat. Un neviena ne par svārkiem knābāja, ne par vīriem un mīļākajiem, tieši otrādi, piesedza, ja vīrs zvanīja uz darbu, bet sieva "kaut kur bija izskrējusi"

Esmu strādājusi vien sieviešu kolektīvos... neko sliktu nevaru pateikt! Labi sadzīvojām! Runājam par bērniem, dalāmies ar receptiem un pacien viena otru ar kulinārijas šedevriem, runājam par modi, par kosmetiku... Man ar sievietēm ir normāli!!!

ir tacu vietas kur ir dreskods... un katrai galvā tomer ari tadam jabut..
jo tiešam IR vecums..kas superisi brunci ir galigi garam..gan darba, gan atpuuta...

Sieviešu kolektīva neciešamība ir tieši proporcionāli saistīta ar "nepietiekami laimīgu" sieviešu skaitu kolektīvā. Jo vairāk tas tiecas uz kolektīva sieviešu skaitu, kas izdalīts ar divi, jo lielāka ir neciešamība :)

Nedomāju tā! Mums bija nelaimīgas sievietes kolektīvā, bet mēs viņus darījam par laimīgam...

Kā jau teicu, viss atkarīgs no īpatsvara - jo vairāk tas tuvojas pusei, jo lielāka neciešamība. Ja īpatsvars ir zems, tad laimīgās nomāc nelaimīgās un tās nevar pārāk izpausties un ir spiestas pieņemt, ka var būt laimīgas, savukārt ja īpatsvars ir augsts, tad viss kolektīvs ir laimīgi nelaimīgs :) respektīvi nevienai neiet, bet nav par ko sūdzēties, jo pārējām jau arī neiet :) Savukārt ja ir pa vidu - puse laimīgas, puse nelaimīgas - tad ir karš divās frontēs :)

... tautietes jau zina mani devīzi : "Мы, девочки, должны горой стоять друг за друга!Вот если б я былa девочкой, а я и есть девочка!( Džezā tikaj meitenes)

<alerge... tā ir teorija...

... man jau liekas, ka kolektīvs-i sieviešu, i vīriešu-tut ņepričom... jautājums- no kādiem cilvēkiem(personībām) tas kolektīvs sastāv... kā viens ar otru saprotamies, sadzīvojam-un, te nu dzimumiem nav nozīme...
alegre... un es nesatraucos... tie ir tikai DŪMI BEZ UGUNS... (CERU, KA TURPMĀK AR VARĒŠU IZTEIKTIES, LAI KĀDAM TAS NELIKTOS KAUT KĀS ĀRKĀRTĪGS... )