Pirmais, ko izdarīju, kad atnāca vēsts par Viļņas notikumiem 1991. gada 13. janvārī, -- Dzirciema ielā asinis nodevu, tur bija donoru punkts un lietuviešu ievainotajiem, protams, vajadzēja pēkšņi un daudz.
Toties, kad sākās agresīvā bļaustīšanās Doma laukumā, bija skaidrs, ka iespējams stulbs huligānisms. Pirmā doma bija -- pa zobiem vajadzēja tiem Rīgas Domes večiem, kas pieļāva vandālnedrošo bruģa variantu likt. No militārā viedokļa koopā ar čomiem to apkaimi kopā ar dažāda vecuma, bet līdzīgas militārās pieredzes draugiem rūpīgi izpētījām 1991.g. un no tāda viedokļa sekoju līdzi visam, kas šai ziņā tur tiek darīts vēlāk un visu laiku.
Doma par stulbo, bezjēdzīgo huligānismu nostiprinājusies kopš tā brīzā, kad "lietussargu dumpja" laikā TV, laikam "Panorāmas" operatoriem, bija paveicies nofilmēt precīzi un secīgi, kā no aizmugures izlavījās JēLītis Repše, lika rokas taurītē un no aizmugures kūdīja "nost ar Saeimu!", -- nebija tokš aizmirsts, ka "ziedojmus" sev gan šis vāca no priekšas.
0
0