ikdienas pļurkšķēšana arī mani nesatrauc. un kādu cilvēku saruna par mani, man pašai klāt neesot, ir pilnīgi normāla parādība. bet apmelošana smeldz gan reizēm, kad iznāk vilties kādā. kad esi to sagaidījis no kāda, kuram uzticējies. vai vienkārši - vērtēji šo cilvēku savās acīs augstāk nekā izrādījās.. tas ir tā - sāpīgi. bet izturēt var visu.
jā, pienene, un tā patiesi bija mana omīte, kas mēdza teikt - kad man aiz muguras runā, nu tad i pakaļa lai klausās..