Parasti jau tik tam, kurš līdz šim mazāk melojis? melis var zvērēt kaut pie velna vecāsmātes, viņam izredzes mazāk vinnēt konfrontācijā. Ar taisnību attiecīgajā lietā sakara varētu būt maz.
Bet esmu padomājis par tādu interesantu lietu- vot, iepazīstam cilvēku, viņš kaut ko stāsta, tas tā lēnāk nosēstas galvā tādā kā "gaidīšanas" zonā, tad, nākamais stāsts arī to iepriekšējo pavelk uz patiesības vai melu pusi, un tā lēnām lēnām izveidojas priekšstats- cilvēks melo, vai nemelo. Un tad pēkšņi kaut kas "izlec"- melis pastāstījis patiesību, vai nemelis samelojis, un ir grūti noticēt melim, vai otrādi- nenoticēt pat acīmredzamai lietai.
Vot, kolēģis bija izbraucis, atgriežoties stāsta tik skaistas pasakas, bet kā noklausīties, ja zinu, kur un ar ko viņš patiesībā bijis (ar mīļāko nē, te cits gadījums, arī ne medicīnisks)?? Vai es ticēšu viņam turpmāk, ja būs viņa vārds pret cita vārdu?
0
0