Marīn, no vienas puses Tev ir taisnība, jo tā nauda ieplūst, tika tā nauda bieži ieplūst, lai samaksātu ņemtos kredītus arī lielā mērā un pēļņa no kredītiem aiziet ārzemju bankām nevis mūsu valstij. Jā patēriņam nauda arī ienāk, bet ne nodokļiem sociālajam budžetam un ne iedzīvotāju ienākuma nodoklim, kurs ir pamatnodoklis tieši pašvaldību budžetos.
Harald - pensijas kuras reāli ir nopelnītas, godīgi var sākt skaitīt tika tās, kuras ir pelnītas no deviņdesmito gadu vidus, kad tika sākta nodokļu maksatāju uzskaite. Par pārējo, piedodiet, bet tas ir zudis līdz ar zudušo valsti. Starpcitu daudzi no šīs zudušās valsts guva savu labumu - saņemtos dzīvokļus, mazdārziņus utt, kurus pēcāk par bezvērtīgiem sertifikātiem arī privatizēja. Bija daļa cilvēku, kuri visu mūžu šai padomju valstij strādājaot, neko nesaņēma, jo viņiem pat daļa bija atņemta sabiedrības vienlīdzības vārdā. Vairusm tādu bija lauku cilvēki, kurus piespieda strādat kolhozos, kuru dibināšanai tika savākst viss labākais no cilveku privatīpašuma. Kad pienāca laiks to atgūt - bija nepieciešams milzum daudz pacietības, laika, naudas un nervu lai kaut daļu atgutu no tā, kas reiz bija atņemts un nolaist uz grunti. Un nejau visu varēja atgūt.
Bet par pensijām un pensiju fondu, kas šobrīd reāli tiek apēsts, jāpateicas liekas 2007.gada lēmumam, kāds gudrītis izdomāja, ka tagad to var tērēt arī citiem pabalstiem. Un izstradātās sistēmas graušana, bremzēšana par tā saucamo 2.pensiju līmeni, itkā atlikšana līdz labākiem laikiem, jo lūk trukstos naudiņas, tātad ienākošo jāmaksa tik āra, jo nepietiek no kā maksāt...
Par piemēru varu teikt, ka Vācījā nekādas pensiju indeksācijas nenotiek. Pat pēc pārejas no doičmarkām uz eiro, kas tika pavadīta ar krasu cenu paaugstināšanos, pensiju lielumā nekas nemainījās. Pasaulē cilvēki ir jau sen pieraduši pie tā, ka savas pensijas jāsāk pelnīt agrā jaunībā un nevar paļauties uz to, ko piešķirs, tāpēc uzkrājumi pašiem daļēji jāveido, bet mums vēl kā padomju laikos - pieprasīt, jo pienākas, kaut reāli paši nemaz par to laicīgi nav domājuši. Īstenībā tās visas ir dziļi ekonomiska slietas un ekonomisti ar izglītību jau ir piekusussi skaidrot, ka viss tiek darīts aplam, jo tas, kurs skaļāk bļauj, tas, kurš ir vairākumā ar varas instrumentiem rokās tāpat panāk savu, nevis veselais satrāts, loģiski un pamatoti aprēķini, lai arī kā kādām cilvēku masām tas nepatiktu.
0
0