... ..cik pamaacoshi!!!

jana- es pusmūža sieviete ar dzīves pieredzi, tā mēs ar radiniecēm savus bērnus audzinām un bīdām... !!!

uh 10.lapā tiešām lasāms uzskatāms piemērs ,kas derētu diskusijā par skaudību ,bet tas nu nekāds jaunums man,katrs jau diskusijās sevi parāda visā krāsņumā ,par vienu otru es tiešām neloloju ilūzijas tāds prastums,trulums,neadekvāta pašapziņa visur vienmēr,ko ta vairs tur piebilst

vai, cik tu naiva, palaidniece

sen vairs neesmu naiva ,vismaz attiecībā par tevi

/pieraksta/vel viena naivule, kura iedomājas, ka mani uztrauc viņas viedoklis
jautri, jūs tiesām esat smiekligas

kas to būtu teicis ...

sākam ar bankam, un, ka vienmer, beidzam ar kāda apspriešanu
get a life, jautrites.
visu gaišu, mazak te tupiet, varbūt arī ne tik drūmas būsiet

kas tad te un citur tup

austere, man ir paziņu lokaa jauni cilveeki, kas ir ar labu izgliitiibu un pietiekami uzņeemiigi un straadiigi bijuši, appreceejušies, laiduši pasaulee beernus un, protams, gribeejuši paši savas maajas.
Kas nav gribeejuši ar maziem beerniem kaut kur pa svešiem dziivokļiem, un pasauli vazaaties.Labi pelniija, banka izsniedza krediitu un te paveersiens neveiksmiigs un šušs. Man viņus žeel, ne es viņus nosodu , ne smejos par viņiem, ne arii domaaju, ka viņi grib to, kas viņiem nemaz nepienaakas.
Zinu arii taadus, kur viirs viens pats aizbraucis uz citu valsti straadaat, lai vareetu krediitu maksaat, bet sieva ar beerniem paliek Latvijaa. Beerni teevu neredz, maamiņa straadaa un beernus audzina viena , ģimene ir nepilnveertiiga. Vai tas ir labi?

Esam aizmirsuši sentēvu teicienu - parāds nav brālis.
Vai arī - Aizņemamies svešu, bet jāatdod savs.
Te nu rezultāts.

Mani beerni dziivo ar mani, dziivojam lielaa ģimenee- deels, meita, vedekla, mazbeerni.Daudzi saka, kaa taa var, beerniem jaadziivo atsevišķi.
Bet tie jaunie, kas nopeerk krediitaa dziivokli, tagad , kad< treknie gadi> beigušiess un ir gruutiibas ar oparaadu dzeešanu, tie arii tiek gan nosodiiti, gan apsmieti... , tad ko lai dara jaunaas ģimenes?
Iireet ir arii daargi, turklaat dziivokļi meedz buut ne labakajaa staavoklii ar hruščova laika meebeleem un vecmodiigiem tepiķiem pie sienaam... katram jau gribas iekaartos dziivokli un nokraasot sienas taadaa kraasaa kaa patiik pašam.
Ja iireesi luksus dziivokli, tad buus veel daargaak kaa bankai maksaat.

..jā, nu man ir tas ko brūka saka, labāk maksāju bankai, jo mans kredīts ir tomēr tā kā mazāks, nekā ja īrētu... un, doma , ka nav jārēķinās ar izīrētaja nosacījumiem , mani priecē... un, sienas ar varu krāsot kā gribu

nja skumji,ka ir jaaiznjemas iedomajoties,ka tas dzivoklis,ko aiznjemas maksa 100 un vairak tukstoshu,vai nekad tiem kreditnjemejiem nav ienacis prata,ka nu nemaksa Latvija tie dzivoklji tadu naudu,nav ta verts ne projekts,ne vieta,ne kvalitate... nu absurds ir tas ,labi pienjemsim iedomajas,ka Riga centra vajag/man zinamai draudzenei dzivoklis hrushchovene,skaisti izremontets,no malas nepateiks,ka dzivo labi,kas ir lielisks iemesls,lai tadi dzivoklju zaglji neinteresetos,un galu gala vai nav vienalga kada fasade,ja pati maja silta,komunikacijas nomainitas,laba vieta/ ,nu labi,bet kad sak tada nesmuka vieta ka Pljavniekos pirkt dzivokljus,maksajot 50 gadus no vietas ka tada verdziba ,vai vel labak Titurga,kur labak butu maju celushi nevis akstijushies ... bet katram sava galva uz pleciem,ja nu gribas dizhoties,tad jamaksa sava cena... ... un vienalga aizstaveshu bankas,jo no savas pieredzes zinu,ka runajot ari ar bankam var sarunat,ignorejot,klusejot ne ,cita lieta,ja mistiski tiek pacelti kreditprocenti,kas ir sapigi shaja krizes laika...

Man pašai ir tikai krediitkartes ar summu liidz tuukstotim.
Ir bijis, kad jaaiet slimniicaa un vajag naudu, vismaz bija kur paņemt.
Tad bija veel jaadziivo liidz tam, kameer sapelniišu atgriežoties pees slimiibas darbaa.
Aizgaaju uz banku, izstaastiiju situaaciju un banka naaca pretii un izmainiija liiguma noteikumus, lai es speetu atmaksaat. Kaa jau teicu, man jaamaksaa tikai 15 lati meenesii un bez procentiem, pamatsummu.

Tagad es laikam pati nobraukšu no tēmas ar offtopic, bet... nezinu, vai vēl arī tagad, bet kādreiz LTV1 bija raidījumu sērija par ielām. Un mani vienmēr fascinēja tas, ar kādu sirsnību vietējie par to stāsta, runā. Protams, tur nerunāja tādi viendienīši un mūžīgie ērtuma un labuma meklētāji, kuriem visur pa prastu un visur slikti. Runāja ilgdzīvotāji, viņu bērni, mazbērni. Stāstīja par to, kādi slavenības un ievērojami cilvēki tuvumā dzīvojuši, kādas celtnes bijušas, kas no tā vēl saglabājies, runāja par veiksmīgiem arhitektoniskiem risinājumiem... bet tas mīļums... jo tā ir viņu dzimtā vieta, tā ir viņiem tik pierasta, tik pazīstama iela. Ļaudis zināmi. Un nav tam nekāda sakara ar ziņkārību vai līšanu citu dzivēs, bet... ai, nepratu to savu domu laikam izteikt Bet tādas nu asociācijas man pavilkās lasot Palaidnieci. Tur neviens adreses nešķiroja kā mēslus- nesmukie Pļavnieki vai ākstīgā Titurga...

Taču nekā personīga pret Palaidnieci.

Man tas raidījums ar patika - Galva - Pils - Sēta.

lelas garumā Lilita Eglīte ( ? )

Labi, tad varbuut nerunaasim vairs par bankaam, krediitiem, kaut diskusijas pieteikums bija taads.

Nē, Brūka, runāsim gan.
Vai Tev nemēdz tā būt, ka doma aiziet pati savu ceļu staigāt? Un ka ne vienmēr pa to nosprausto maršrutu? Man arī tā šoreiz gadījās.