maigonis sodien nemaz nava maigs

maigon, tikai es varu šiem to kluci uzlikt... virs manis neviens nedzīvo

versij, man bail, ka es varētu būt par viņu garāka

iepurkskjinu sava serkocnjkaste moz paliks siltaks
aa atcerejos ..es tak varu ieslegt sildiitaju..

es tā saprotu, ka te tas lielais trādirīdi uzbrukumā tiem, kam nav savas mājas. nu, ne skauž man, ne sāp, ka jums ir. varbūt liksiet man un manai privātajai sērkociņu kastītei (par kuru viss ir nomaksāts) arī mieru? un varbūt pat bez apsaukāšanas par sliņķi un ko vēl? kas jums par daļu? dzīvojiet savās lepnajās mājās, brauciet ar visiem tiem auto, kam nosaukumus nemaz nezinu, lejiet benzīnus par simtniekiem un lieciet mieru manam materiālajam stāvoklim. ne, ko?

re jau ir ir silti mazam telpam daudz nevajaga

neparastā baigi intensīvi būs purkšķinājusi

haijam, pilnīgi piekrītu... bet kaut kā slinkums bij rakstīt...

...

Haijama... bet protams. Tik mani novērojumi ir citādi, nabadzīgais bozīsies uz to, kuram ir vairāk. Pārsvarā.

tik-tak, es te palasījos un izskatās pavisam otrādi..

Haijam, kapēc tik skarbi uzreiz/par tevi nemaz runa negāja, ja reiz pati jūties sliktak par citiem, tad laikam mes pie tā neesam vainigi.Neka personiga, no kā tads ieraksts no Tavas puses?

Es nupat gribēju uzvaicāt Clairei kā psihologam... kā tas izskatās no viņas redzesleņķa ( sorry par to nodarbošanos Tu pati pievērsi uzmanību, kļuva interesanti )

claire, šajā ziņā nu nemaz nejūtos sliktāk. tikai - es tiešām esmu no tiem, kas dzīvo dzīvoklī un neko vairāk negrib. precīzi jūsu apspriestais variants. tieši tāpēc nesaprotu - par ko tik daudz sliktu vārdu? ko es kādam esmu nodarījusi ar to, ka man pietiek?

dzīvosim katrs, kā patīk un citus neapsaukāsim. pēc šitā vēl būtu jābrīnās, ka kāds par bagātajiem visādi izsakās, ja viņi tik necienīgi par tiem, kas dzīvo pieticīgi?..

versij, nevis ES, pieversu uzmanibu, bet bruuka

Es esmu bagāts – man pieder viss,
Kas ar mani ir noticis.

Ātri skrejošās laimes stundas
Un gaidu minūtes garās.
Bulvāri rudens liesmās
Un dubļaini pavasari.

Pēckara plānā maiza
Un vēlākais “ēd, cik gribi”.
Ilgas pēc glāstiem
Un pati mīlestība.

Domas tīras kā krītošs sniegs
Un pa vidu netīras.
Atklātība kaila un tai
Nelietība pretī.

skaudiba no psiholoģiskā aspekta ir bailes nesasniegt kautko, dusmas par sevi pašu, jo tu neesi ieguvis to, ko vēlejies, bet tas tur, ir gan.tās ie emocijas, kuras pielidzinamas dusmām.tev nepatik, ka kadam klājas labak, jo tiri zemapziņā viņš tevi apdraud, jo ir specigāks, labaks par tevi

nav nevienam jāttaisnojās ne par to kas ir , ne par to kas nav ...

braiducc -