... man jau ar prieks pa josiču... feini, ka ir cilvēki, kas tā var... bet, ko tava ģimene teica par to...

Kāds nedomājot riskē - jo, nespēj savādāk. ... kāds gari paskaidro savu atteikumu, manuprāt, vien tapēc, ka šaubās, un situācija tik bezcerīga jau nu ar nebūtu. prieks.

Matador - Tev ir taisnība , katrs rīkojās ,kā uzskata par pareizu. Teicu jau ar, ka vēlāk bij par ko padomāt.
Risks,šampis-tas nav tas gadiens. Bērnam bij jādod iespēja. Pat ja mani bērni paliktos bez manis,viņiem tik pat ir iespēja dzīvot un izaugt,jo paliek māte un vēl šādi tādi radi.
Tam mazajam , uz to brīdi izskatījās , ka šances zūd- finances it kā bij atrisinātas, ārsti ņemās darīt( protams aiz robežas) , bet tik vien , kā gabals no orgāna.
Beigās jau tur ar radiem kas tika risināts, bet novilcināts ar tika.
Viss labi , kas labi beidzās. Bet , tādi notikumi liek aizdomāties , un paskatīties uz dzīvi nedaudz "skaidrākām" acīm.

Civilizēti jau esam,bet joprojām paliekam dzīvnieki... Un pats zini kā dabā veicās mazuļiem,kuri paliek bez vecāku uzraudzības...
Bet kā jau teicu,ceru,ka man dzīvē nenāksies pieņemt līdzīgu lēmumu.

Olit- sieva klusēja.

neteikšu neko.izlasīju.un josich,puikam buča,nu patīk man tas zēns... un viss.

Josich ta Josich,bet pati tad ko teiksi par šādu izvēli,ja pašai jāizdara... ?
Vai teiksim tāds kā Josich ir Tavu bērnu tēvs...

es biju gatava jaunībā kļut par surogātmāti,nezinu tikai vai tas pie mums vispār praktizējas...

Un cik tālu bija Tava gatavība... ?
Es bērnībā par kosmonautu biju gatavs kļūt

laikam tolaik vēl to nepraktizēja... un tiktāl,ka spontānā aborta briesmas bija garām un iznēsāt spēja bērniņu mamma pati.

es par to pat nedomaaju , jo ņemot vērā manu dzīvesveidu... domāju ,ka mani orgaani nav nemaz tik labā stāvoklī + vēl tas , ka nederu pat par asins donoru, jo tas asins loks "funciklionē " savādāk

tīri teorētiski , ja var iztikt bez kāda orgāna, kāpēc to neziedot kādam ???sevišķi jau bērnam ... es laikam būtu gatava uz to, ja būtu kāda garantija , ka nodzīvošu vēl vismaz 25 gadus

viens otrs te vāvuļo, ka bērni, palikuši bez mammas tik un tā izaug, jo vēl jau paliekot šādi, tādi radinieki, kuri var uzraudzīt...
nu izaug jau gan...

Jacexs- nu , bez mammas bērnam tomēr ir trakāk , kā bez tēva. Kaut , runa bij tieši par šo variantu , un ar , tik kā iespējamību. Tik pat lielu , kā izejot no mājas , un pakļūt zem riteņiem kādam jauna dauņa vadītam/stūrētam bembim.

kaa, man tas josich patiik

Neparastā- es nav dolārs

Seriālus saskatījušās surogātmātes Manā ( un arī Tavā, Desperados ) jaunībā to jēdzienu diez vai vispār kāds zināja. Un, ja tā padomā, tad Tu vnk biji gatava atteikties no sava bērna. Un vēl par to saņemt naudu... Tas laikam gan nav gluži tas pats, kas būt par donoru... Vismaz manā izpratnē nav.

Nepiekritīšu Versijai.
Arī padomijas laikos ir dzirdēti gadieni , kad viena māsa palīdz otrai iznēsājot bērnu , jo pirmajai ar to ir problēmas. Un , liela varbūtība , ka ne jau nauda tai laikā vadīja tos cilvēkus tā rīkoties. Tas , tagad ir palicis par biznesa/nodarbošanās , naudas pelnīšanas līdzekli.

Vo, vo, Versij! Izneesaat otram beernu- tas taads sava veida bizness.Pakalpojums par labu atliidziibu.
Cik jaabuut lielai stervai, lai devinjus meeneshus savaas miesaas neesaat,augt, vemt, mosties kopaa, glaastiit briestosho punci, un peec tam, kaa ar nazi- shnjikt- "She,njem un dod man pikji!"

nespriediet pēc sevis... meitenes.japp,varbūt tas nebija gluži svešam cilvēkam,es biju gatava (ha)iznēsāt savu pašas māsu... smieklīgi?labi ,ka tomēr nokārtojās dabīgā ceļā.kāds tur bizness?????

Gribēju jau teikt,ka arī mūsdienās to nedara aiz labas dzīves... Nav dzirdēts par kādu milionāri,surogātmāti,ja Jūs liekat uzsvaru uz biznesu...