Ja riskējot ar savu dzīvību nav likusi zem sitiena kādu sava tuvinieka turpmāko likteni,tad cepuri nost un visu cieņu,nezinu vai es tā varētu,bet ja tomēr ir riskējusi ar to,ka,piemēram, savus bērnus atstāt bez mātes,tad stulba pārgalvība un bezatbildība...

..es noteikti nevarētu... bet , kaut kā aizdomājos par to radinieku nesaderību... tas man tā neticami, lai gan visādi mēdz būt... mediķi varbūt iekomentēs ko precīzāk...

pasai ir beerni..meitas piesacijusas Latvijas lepnumam..
aknu transplantacija notikusi Belgija..un tur vinja veel sutiita pie visaadiem konsilijiem ari pie psihoterapeita..
l

... neticu,ka taapat vien var ziedoties... jaaaa-to vareetu izdariit miilestiibas vaardaa...

Savam bērnam vai mazbērnam es ziedotu jebko, svešam ... nezinu ... laikam jau tomēr nē.

..te matadors tā pareizi pateica, ka vai tas risks savu bērnu priekšā atmaksātos, ja tai operācijā kas nojūk... savējiem, kā junona saka-nedomājot -jebko...

Es neesmu noteikti ne tik ceelsirdiiga, ne drosmiiga.
Savam jaa, bet par citiem cenšos nedomaat, jo tad jau var praataa sajukt.
Cik daudz nelaimju un ciešanu ir pasaulee, ja par katru paardziivot un censties paliidzet, tad dziive paarveeršas ellee.
Bet redz, ir cilveeki, kas domaa un juutas savaadaak, varam tikai apbriinot un cieniit izdariito izveeli.

29.09.2010. - 12:11:26
... neticu,ka taapat vien var ziedoties... jaaaa-to vareetu izdariit miilestiibas vaardaa...


Pēc trešā polša ne to vien noziedos.

šutka

Pirms neilga laika , bij tāda notikusi vienai ģimenei , tieši 5i gadīgam meitēnam. Sēžot darbā , izlasīju netā - vajadzīga donora akna, bet kaut kādas neskaidrības bij ar radiem. Tā , kā mums saderīgas asins grupas , izsaucoos palīdzēt. Kaut , teikšu , pirms tam bij nopietni jāpārdomā riski. Ja viss atdurtos tik pēc operācijas diētās un zāļu lietošanā -tas ir nieks.
Sazvanīju ģimeni , aprunājāmies , jau taisījoos braukt uz kaut kādu audu pārbaudi. Tad pārbaudīja meitenītes tēvu , un noteica kā labāko saderību.

Pēc šī visa notikuma , bija ilgas pārdomas , par savas izvēles , vai dažkārt neizlēmības iespaidiem uz pašu un attiecīgi uz manu ģimeni.

Lūk , visi komentētāji rakstīja- ka neriskētu , jo ,redz ir savi bērni. Ok
Bet , kur ir tas kritērijs - riskēt vai ne?

... ir dažādi apstākļi un situācijas,kuras mēs nevaram iepriekš saprast un izlemt,kā rīkotos attiecīgajā situācijā,jo tikai atrodoties dotajā situācijā var saprast un izlemt-ko darīt.

josich, tu biji gatavs buut par donoru?

vakar par šo bija romantiskā vakara filmā LNT... savējiem, mīļajiem varētu, pat nedomājos, ja dakteri reāli izvērtētu situāciju un tās lietderīgumu..bet citādi ne..pēc nāves gan, lai ņem ko vajag...

Tas, ko pilsoņi deklarē Tautā.lv nu nemaz nav tas pats, kas notiek reālajā dzīvē vienā vai otrā gadījumā.
Ar to gribu teikt, ka viens otrs, kurš sirdi plosoši zvēr, ka bērnu dēļ visu un da jebko, patiesībā neko. Un tas, kurš apsver un šaubās, nereti arī izlemj.

pienene..es bik redzeju ..tur tas gadijiens nebija tik sarezgits donoram ,ka akna..kaut protams tas ar nebija nekas viegls
sai konkretajai sievietei nogrieza PUSI no aknas..
peec tam obligati bija jabuut kadam tuviniekam kas peec tam kopj...
ta bija vinjas mamma

atradu neta ari visu to rakstu
http://diena.lv/lat/dienas_projekti/l...010-09-25- 1

... ja viss tas buutu tik vienkaarshi-puse tautas staigaatu ar samainiitaam iekshaam...

Brūka- un kāpēc nē?
Kas būtu tas , dēļ kā varētu noskatīties kā bērns iet bojā?
Iedomājies situāciju , kurā Taviem bērniem nepieciešama tāda veida palīdzība(nedod dievs , protams), un pati nevari nekādīgi palīdzēt? Un blakus esošie tik plātīs rokas , un atrunāsies- man tak pašam savi bērni,es nevaru TĀ riskēt.?

Josich iedvesmo uz labiem darbiem. Sajūsminos, esmu lepna un priecājos par tādiem tautiešiem.

Es domāju,ka mums katram ir tiesības izlemt pašiem kā rīkoties šādās situācijās un sabiedrībai nav nekādu tiesību nosodīt vai uzlikt kādu morālu pienākmu... Ja Josich var ar tādu pārliecību teikt,ka darītu un ir pat bijis procesā,tad respekt i uvažuha,bet tik pat labi nevar teikt fui arī tam,kurš atteiktos... Jo iemesli var būt daudz un dažādi. Kāds lemj emociju iespaidā,kāds ar vēsu aprēķinu. Es gan nezinu visas šī gadījuma detaļas,un lasīt rakstu slinkums,bet ja cilvēkam pašam ir mazi bērni,tad iet uz tādu risku,pēc manām domām, ir gaužām neapdomīgi,jo zaudējumi var būt lielāki par ieguvumu un "kas neriskē,tas nedzer šampti" te noteikti cauri neiet...
Pozīcija "ja man būs tā,vai man kāds palīdzēs" ir ļoti saprotama,bet nu... kā jau teicu,katram sava argumentācija piekrist vai atteikt.
Par sevi varu pateikt,ka patreiz neesmu drošs,ka tā rīkotos kāda svešinieka labā... Bet jācer,ka dzīve tādā situācijā neievedīs.

nu visu cieņu, jopcik, ja tiešām tam gājienam biji gatavs! es par to gadījumu daudz domāju, glābt bernu varu jabkurā situācijā, un ir arī nācies to darīt, bet lai es riskētu ar savu veselību???? ziedojot aknu, vai nieri? NĒ!
viena iemesla pēc, kas audzinās manu bērnu???? cita lieta, ja es aizeju postā pildot dienesta pienākumus tad manas bērns saņems no valsts 50 000ls un vēl citus pabalstus, nu līdzekļi uzaugt būtu! bet šai gadījumā?
un vēl cita lieta, vai tā nebūs iejaukšanās dabas likumos?